Zivju ēdieni latviešiem nekad nav bijuši sveši. No šprotu un ķilavu maizēm līdz siļķei kažokā un kūpinātām karpām – zivis ieņem nozīmīgu vietu latviešu ēdienkartē. Svarīga ir ne tikai to ēšana, bet arī pats process: makšķerēšana, zvejošana, tīrīšana un kūpināšana.
Arī ārpus Latvijas šīs tradīcijas saglabājas. Runājot ar latviešiem diasporā, redzams, ka makšķerēšana joprojām ir iecienīta visā pasaulē, un Austrālijas, ASV un Kanādas latviešu kopienās nozīmīgu lomu spēlējuši makšķernieku un mednieku klubi.

Tāpat kā Latvijā, arī diasporā svarīga ir zivju kūpināšana – tā kļuvusi par neatņemamu latviskās identitātes daļu. Zivju ēdieni bieži ieņem nozīmīgu vietu uz aukstā galda latviešu centros un svētku sarīkojumos, kur tie simbolizē gan tradīciju, gan piederību.

Īpaši jāizceļ arī Rīgas šprotes, kas ir viens no pazīstamākajiem Latvijas pārtikas eksporta produktiem. Daudzviet pasaulē tās var atrast veikalu plauktos, un diasporas latvieši tās labprāt pērk kā atgādinājumu par dzimteni.