“Kundziņa” rasols (Inta Gertners)

Intas Gertneres ģimenē ir neparasta rasola recepte, ko viņa mantojusi no savas vecmammas Mildas Veides (dz. 1901). Pēc ierašanās Brisbenā, Austrālijā, Veižu ģimene apmetās netālu no pilsētas centra. Vecā koka mājā kopā dzīvoja trīs paaudzes – Andrejs un Milda Veide, viņu bērni, znots un mazbērni.

Galerta receptes no diasporas pavārgrāmatām

Vairākas aukstās gaļas receptes no diasporas pavārgrāmatām – sākot ar Dzidras Zeberiņas “Ģimenes pavards” (ASV, 1955) galerta recepti un beidzot ar Balvas un Ata Bredovsku Muzikantu gaļas recepti, ko viņi ipierakstījuši dzīvojot “Kristus Dārzā” – veco ļaužu namā Kanādā.

Puķu podu pasha (Laima Grāmatiņa)

Dzīvojot Amerikā, Mirdza Grāmatiņa sāka Lieldienās gatavot pashu, izmantojot recepti, ko viņa atrada žurnālā. Mirdzas meita Laima pārņēma šo tradīciju, un katrās Lieldienās Laima cenšas gatavot pashu pēc šīs pašas receptes. Pashas formu viņa iegūst, izmantojot puķu podu.

Mūsu mājas smaržo pēc Latvijas (Līga Druka-Smalka)

Līga ir no Latvijas. Pirms pārcelšanās uz Lielbritāniju viņa dzīvoja Aizkrauklē – pilsētā, kas joprojām ir viņas otrās mājas. Tagad viņa dzīvo Velsā, Kardifā, taču Latvija vienmēr ir viņas sirdī.

Pankūku brokastis Bostonā (Gints Grinbergs un Armands Ramoliņš)

Jau apmēram 30 gadus Bostonas latviešu sabiedrībā ir izveidojusies īpaša Ģimenes dienas tradīcija: pankūku cepšana. Taču šai tradīcijai ir neliela atšķirība no ierastā – pankūkas cep tikai vīrieši! Intervijā ilggadējie Ģimenes dienas pankūku cepēji Gints un Armands stāsta par to, kā šī tradīcija sākās un kā tā turpinās šodien.

Pasha ezīša formā (Māra Siksna)

Māras ģimenē Lieldienās ir izveidojusies īpaša pashas gatavošanas tradīcija: katru gadu Māra gatavo nevārīto pashu, bet viņas meita izvēlas vārīto.

Bērnības buberts (Signe Miķelsone)

Signe jau 17 gadus dzīvo ārpus Latvijas. Lai gan viņai ļoti garšo citu tautu ēdieni un saldos ēdienus viņa ēd reti, reizēm Signei tomēr rodas vēlme pagatavot bubertu — desertu, ko viņa labi atceras no savas bērnības.