Receptes
- Zupas
- Zivis
- Sēnes
- Saldie ēdieni
- Pīrāgi
- Piparkūkas
- Maize
- Kūkas
- Kāposti
- Rasols
- Gurķi
- Gaļa
- Jāņu siers

Elizabete Ludvika no Hamiltonas ir rotu māksliniece un uzņēmuma “Zupa Zupa” izveidotāja. Viņa ar prieku vāra un tirgo zupas, jo daudziem tās garšo, taču pašiem nav laika vārīt. Elizabetes virtuvē top dažādas zupas, tostarp daudzas latviešu zupas – frikadeļu, biešu, skābu kāpostu un citas.

Šī frikadeļu zupas recepte radās 2016. gadā, kad Inese Grava-Gubiņa sāka vadīt latviskās virtuves nodarbības ASV jauniešiem Gaŗezera vasaras vidusskolā.

Dārijai Gulēnai no Toronto, Kanādā, ļoti garšo rosols, viņas ģimenē to parasti gatavo svētkos - Lieldienās un Ziemassvētkos.

Dastins Bečers dzīvo Indianas štatā, ASV, un gatavo rasolu, lai iepriecinātu savu sievu – latvieti Signi, kurai ļoti garšo šie salāti. Viņu ģimenē rasolu gatavo un ēd īpašās svētku reizēs.

Inta Gertnere gatavo rasolu pēc receptes, ko mantojusi no savas vecmammas Mildas Veides. Pēc ierašanās Brisbenā, Austrālijā, vecā koka mājā kopā dzīvoja Veidu ģimene trīs paaudzes.

Ingas Rozītes Eskaleras vecāki dzimuši Latvijā, un ģimenē allaž gatavots latviešu ēdiens. Zivs tomātu mērcē ir svētku ēdiens, ko parasti gatavoja Lieldienās.

Latviešu kopienās pasaulē bieži vien uz svētku galdiem stāv šķīvji ar skaistām un apetītelīgām sviestmaizītēm, ko latviešu namos bieži smērē un dekorē dāmu komiteju saimnieces.

Kaut Līvas austrāliešu draugi kopumā šausminās par tādu ēdienu kā zupas, ir viena zupa, kas viņiem ļoti garšo. Tā ir Līvas vārītā sēņu zupa!

Larisa Mednis ir dzimusi un augusi Filadelfijā, ASV. Viņa uzskata, ka sēnes var ļoti radoši izmantot, piemēram, kā garšīgu un sātīgu gaļas aizstājēju vairākās receptēs.

Zihmaņu ģimenē kāpostus ēd gan svaigus, gan štovētus, ar kartupeļiem un labu gaļu. Katru rudeni viņi rīko kāpostu skābēšanas talkas radu un draugu lokā.

Sandra Vlasova jau gandrīz 20 gadus dzīvo Norvēģijā, ir diplomēta pavāre un bieži gatavo latviešu ēdienus Bergenas latviešu kopienas pasākumiem. Kotlešu cepšanu viņa iemācījās no vecmāmiņas māsas Antonijas.

Ingrīda Houka ir pieredzes bagāta saimniece latviešu kopienā Melburnā, Austrālijā. Viņai ir savs ēdināšanas uzņēmums, kas klāj galdus "latviešu stilā" uz kāzām, bērēm un citiem latviešu pasākumiem. Galetu Ingrīda gatavo pēc mantotas receptes.

Signe Miķelsone nāk no Rīgas, Imantas. Jau 17 gadus viņa dzīvo ārpus Latvijas, šobrīd Šveicē. Signe ir daudz ceļojusi pa visu pasauli, viņas mājās bieži top gardi ēdieni no dažādu valstu virtuvēm.

Natas Meģes senči nāk no Lauru latviešu kolonijas Pleskavas guberņā Krievijā, Kūdupes krastos. Lieldienās Natas vecāmamma gatavoja pashu.

Modris Pukulis maizi cep pēc savas mammas Ilzes Pukulis receptes. “Mana mamma bija lieliska savas dzimtās latviešu virtuves pavāre,” stāsta Modris.

Diāna Zariņa Norvēģijā dzīvo jau desmit gadu, maizi sākusi cept pirms trim gadiem, jo “Norvēģijā ar maizīti ir, es teiktu, pašvaki."

Hetela Liepkalna dos Santosa ir Brazīlijas latviešu pēctece no Santakatarīnas (Santa Catarina) štata, kurai pieder kafejnīca “Casa Leta” (tulk. Latviešu māja) Urubisijā.

Kalamazū draudzes Dāmu komiteja vairāk nekā 50 gadu izmanto vienotu piparkūku recepti, kopš 1962. gadā labdarības nolūkos tika aizsāktas piparkūku cepšanas talkas. Talkas notiek joprojām.

Ilze Atardo dzīvo Itālijā vairā nekā desmit gadu. Dzīvojot Latvijā, Ilzes mājās Ziemassvētku laikā vienmēr tika ceptas piparkūkas no pašgatavotas mīklas pēc mammas receptes.

Kanādas latvieša Andra Daugavieša vecmāte Gaida Āpše bija viena no galvenajām saimniecēm Toronto latviešu kopienā. Gaida vienmēr sēja Jāņu sieru Jāņu svinībām, kas notika Sidrabenes latviešu īpašumā.

Goldkostā Austrālijā dzīvo vairākas latviešu ģimenes. Latvieši turas kopā, svin svētkus, un Jāņu sieru reizēm sien pēc “jaunās, ātrās” receptes.

Baiba Seki dzīvo Ziemeļitālijā. Tieši tur viņa izcepa savu pirmo medus kūku pati, jo, dzīvojot Latvijā, parasti to ēda kafejnīcā.

Ingrīda dzīvo Otavā, Kanādā. Aleksandra kūka ir iecienīts gardums gan viņas mājās, gan vietējā latviešu kopienā. Ingrīda to cep pēc viens-divi-trīs principa: no cukura, sviesta un miltiem.

Aivars, kurš uzauga Lielbritānijā, bet tagad dzīvo Latvijā, pīrāgus cep pēc savas mammas Mildas Sinkas receptes. “Ļoti iespējams, ka tāpat pīrāgus cepa viņas mamma,” stāsta Aivars.

Rotkalim Andrim Rūtiņam ļoti garšo skābēti gurķi. Viņš tos gatavo pavisam vienkārši – gurķi, ūdens, sāls, ķiploks.

Elzas Auliciemas rasola recepte, kura ir neparasta ar to, ka min tomātus kā rasola sastāvdaļu. Recepte rakstīta Adelaidē, Austrālijā 20. gadsimta otrā pusē.

Gundega Michele, dzīvojot ASV, izveidoja pati savu rasola recepti. Izrādās, ka recpetē svarīgākais ir tas, kā tur nav!

Dzīvojot Amerikā, Mirdza Grāmatiņa sāka Lieldienās gatavot pashu, izmantojot recepti, ko viņa atrada žurnālā.

Aijas rasola recepte ir nodota no paaudzes paaudzē. Svarīgas viņas rasola sastāvdaļas ir bietes un siļķes, lai tas – kā viņa raksta – atšķirtos no kartupeļu salātiem!

Aijas mamma vienmēr Lieldienās gatavoja pashu, izmantojot koka formas, ko viņas vīrs bija izgatavojis pirms aptuveni 70 gadiem.

Aivars jau daudzus gadus cep saldskābmaizi. Šo prasmi viņš apguva no sava tēva un, kad tēvs devās pensijā, pārņēma maizes cepšanu. Tagad Aivars cep maizi gan sev un savai ģimenei, gan amerikāņu draugiem, gan arī tuvējām latviešu kopienām, tostarp Gaŗezerā un Grand Rapidu latviešu pensionāru biedrībai.

Maijas Irbēns-Gilbert rupjmaizes recepte un gatavošanas process fotogrāfijās. Maija maizi cepa ar ieraugu, kas mantots no mātes.

Daiga un Andris dalās pieredzē par to, kā viņi sāka cept maizi. Noskaties video, lai uzzinātu, kas viņus iedvesmoja, kādu ieraugu viņi lieto un kā viņi atrada piemērotākos miltus!

Maijas māte Lauma iemācīja viņai gatavot piparkūkas, kad Maija vēl bija maza meitene, un viņa tās joprojām cep arī tagad, 75 gadu vecumā.

Anas vecmāmiņa Eunise regulāri marinē dārzeņus. Gurķus, burkānus un ziedkāpostus. Viņa pievieno sīpolu un ķiploku, bet slepenā sastāvdaļa ir krustnagliņas.

Inga dalās ar savu daudzu gadu pieredzi piparkūku cepšanā un atklāj, ka to slepenā sastāvdaļa, viņasprāt, ir ticība!

Dace Dambergs izmanto pārbaudītu pīrāgu recepti, kas nekad nepieviļ. Tā tapusi, pārveidojot Silmaņa kundzes 1960. gadu recepti.

Māras mamma pēc šīs receptes piparkūkas cepa jau pirms 1951. gada. Austrālijas karstumā viņa kopā ar draudzeni stundām rullēja mīklu un cepa piparkūkas abām ģimenēm un dāvanām. Ģimene šo tradīciju turpina arī šodien — piparkūkas ir aromātiskas, tumši brūnas un ļoti kraukšķīgas.

Dzidra Ādamsone savu pīrāgu recepti muzejam aprakstīja e-pastā 2003. gadā.

Šī ir Zandas Šulcas skābēto kāpostu recepte, kas tika izmantota viņas vadītajās kulinārijas nodarbībās 3x3 saietā Viktora Hārborā (Victor Harbor), Austrālijā. Saiets norisinājās no 2018. gada 31. decembra līdz 2019. gada 6. janvārim.

Šī ir Aijas Zichmanes krusttēva Otto Paudera gurķu recepte, kuru viņas ģimene izmanto jau 69 gadus, kopš krusttēvs ar to dalījās.
