Zivju maizītes
Muzeja variācija par dāmu komiteju maizītēm
SASTĀVDAĻAS
3 dažādas maizes – gaiša, tumša (ar graudiem) un saldskābā
200 g sviesta
100 g kūpināta laša
100 g kūpinātas šprotes (1 bundžiņa)
100 g sālītas ķilavas vai anšovi
1 mazs sarkanais sīpols (un mazliet etiķis, ūdens, cukurs un sāls
sīpolu marinēšanai)
3 cieti vārītas olas
dekorēšanai – marinēti kaperi, sāls, malti melnie pipari un dilles
PAGATAVOŠANA
1. Nomizo un sagriez sīpolu plānās šķēlēs un liec marinēties ūdenī, kam pievienots etiķis, cukurs un sāls, vismaz uz 30 minūtēm.
Novāri olas, atdzesē, sagriez plānās šķēlītēs.
2. Sagatavo maizītes: nogriez garozas, gaišo maizi sagriez kvadrātiņos, tumšo – taisnstūros, no saldskābmaizes izspied
aplīšus apmēram 4 cm diametrā.
Visas maizītes mazliet apcep krāsnī 170 °C temperatūrā, ļauj atdzist.
3. Gatavo maizītes, uzsmērējot tām sviestu un uzliekot attiecīgās sastāvdaļas, kombinējot tās šādi:
– gaišās maizes kvadrātiņš ar lasi, kaperiem un dillēm;
– tumšās maizes taisnstūris ar šproti un marinētajiem sīpoliem;
– saldskābmaizes aplītis ar olu, ķilavu vai anšoviem un dillēm.
4. Visam pārkaisi mazliet melnos piparus un sāli. Pasniedz uzreiz pēc pagatavošanas.






Latviešu kopienās pasaulē bieži vien uz svētku galdiem stāv šķīvji ar skaistām un apetītelīgām sviestmaizītēm, ko latviešu namos bieži
smērē un dekorē dāmu komiteju saimnieces.
“Biezpienmaizītes ar redīsiem, maizītes ar aknu pastēti un skābo gurķīti pa virsu, olmaizītes – tās bija klasikās dāmu komitejas maizītes,” atceras Inta Šķiņķis no Ņujorkas, ASV. Starp maizītēm “latviešu stilā” ir arī zivjmaizītes – ar lasi, ar šprotēm, ar ķilavām, kam virsū olu šķēlītes un sasmalcināti zaļumi.
Latvieši ārzemēs nereti uz viesībām vai sarīkojumiem mēdz ierasties ar sasmērētu maizīšu šķīvi “groziņā”. Solvita Dambrovska no Dānijas pamanījusi, ka ķilavmaizītes ļoti labi garšo pie kāršu spēles: “Dāņi šo nesaprot, bet jā – vienmēr kāds atnāks ar ķilavmaizēm! Pirmais šķīvis, kas aiziet, tās ir ķilavmaizes!”
Savukārt Austrai Muižniecei, kura dzīvo Itālijā, vienmēr saldētavā ir “Ķelmēnu” rupjmaize un skapī – šprotu bundžiņa. Viņa bieži dodas pārgājienos un ir atklājusi, ka pie kāda simtā noietā kilometra “kaut kā ar pasaulē garšīgāko bifeļa mocarellu, vīģēm un prošuto ir krietni par īsu, un ir jāēd kaloriju bumba šādā formātā – rupjmaize ar šprotēm!” Austra domā, ka tas, iespējams, kaut kā saistās ar fizisku spēku izsīkumu un “varbūt tad, kad ir grūti emocionāli vai fiziski, prasās pazīstamas, mājīgas garšas.”
