Stāsti
Rosols vai rasols?
Ar bietēm vai bez bietēm?
Šie latviešu iecienītie, garšīgie salāti allaž ir bijuši uz svētku galdiem gan Latvijā, gan ārpus tās. Taču ir viena zīmīga atšķirība – ārzemēs šis aukstā galda karalis bieži vien ir rozā!
Dodoties ciemos pie radiem vai draugiem ārzemēs, visbiežāk koferos līdzi ir rudzu maize.
Ja Latvijā maize ir ikdienišķs ēdiens, tad ārzemēs tā ieguvusi īpašu garšu un simbola statusu un daudzviet kļuvusi par latviešu uzņēmējdarbības veiksmes stāstu.
Kas gan būtu svētki bez kūkas vai dzimšanas diena bez kliņģera?
Ārzemju gardumi nestāv klāt latviešu iecienītajai Aleksandra kūkai, medus tortei, kliņģerim, kas cepts ar safrānu un rotāts ar mandelēm.
Sēņošana un sēņu ēšana ir populāra daudzviet pasaulē, kur ir meži un latvieši.
Skābie kāposti, svaigi un sutināti, ir tradicionāls ēdiens gan ikdienā, gan svētkos, to garša un smarža, kas piepilda mājas, latviešiem ir labi pazīstama.
Jāņi bez Jāņu siera nav Jāņi.
Latvieši arī citās pasaules malās prot pārvērst pienu apaļā ritulī, lai būtu ko likt uz vasaras saulgriežu galda.
Pīrāgi ir vispopulārākais latviešu ēdiens, kas ir zināms ārpus Latvijas.
Ziemassvētku smaržīgākais ēdiens ir piparkūkas. Latviešiem pasaulē Ziemassvētku laiks bez piparkūkām nav iedomājams, arī tad, ja ārā valda vasara.
Latviešu atkarība no šprotēm visbiežāk liek sevi manīt ārzemēs.
Siļķe kažokā, ķilavmaizītes – siekalas saskrien mutē, iedomājoties vien! Nemaz nerunājot par žāvētu zuti – delikatesi, ko latvieši pasaulē mēdz kūpināt paši.
Zupa smaržo pēc mājām un turpina latviešu garšas stāstu arī ārpus Latvijas.
Kā uzvārīt skābeņu zupu vietā, kur tās neaug?
Kurā zemē ar auksto zupu mielojas Ziemassvētkos? Kādas “zaļās briesmas” veido daudzu trimdas latviešu atmiņas?
Bagātīgi klāts galds ir svētku neatņemama sastāvdaļa.
Tas tiek gādāts dažādos veidos – reizēm sarīkojuma dalībnieki ierodas ar pašu gatavotiem groziņiem, kuros glabājas sāļi un saldi našķi, dekoratīvas „smukmaizītes”, biezpiena vai ābolu plātsmaizes, rasoli un dažādi salāti.
