MAIZE
- Gaļa
- Gurķi
- Jāņu siers
- Kāposti
- Kūkas
- Maize
- Pasha
- Piparkūkas
- Pīrāgi
- Rasols
- Recepte
- Saldie ēdieni
- Sēnes
- Zivis
- Zupas

Daiga un Andris dalās pieredzē par to, kā viņi sāka cept maizi. Noskaties video, lai uzzinātu, kas viņus iedvesmoja, kādu ieraugu viņi lieto un kā viņi atrada piemērotākos miltus! Daigas saldskābmaizes recepte ir pievienota PDF failā.

Kā izveidojās maiznīca „Mayse” Honkongā? Aleksandrs un viņa meita Elīna stāsta par savu maiznīcu, kas darbojas jau astoņus gadus un ir kļuvusi par ļoti pazīstamu un Honkongas iedzīvotāju iecienītu augu izcelsmes beķereju.

Šī sakaltētā maizīte no muzeja „Latvieši pasaulē” krājuma ir īpašs Latvijas, mājas un mātes simbols.

Āris stāsta par savu tēvu Voldemāru Bērziņu un viņa dibināto maiznīcu „Riga Bakery”, kas tika izveidota 1952. gadā Austrālijā. Intervijā Āris stāsta par to, kā maiznīca dibināta, kā tā izauga un kādas atmiņas viņam saistās ar šo beķeriju.

Maijas Irbēns rupjmaizes recepte un gatavošanas process fotogrāfijās. Maija maizi cepa ar ieraugu, kas mantots no mātes.

Aivars jau daudzus gadus cep saldskābmaizi. Šo prasmi viņš apguva no sava tēva un, kad tēvs devās pensijā, pārņēma maizes cepšanu.

Modris Pukulis raksta: „Šīs maizes recepte radās, vērojot, kā to gatavo mana māte – dažbrīd viņu apturot, lai nomērītu, cik daudz kādu sastāvdaļu viņa liek klāt. Mana māte bija lieliska savas dzimtās latviešu virtuves pavāre, un mēs visi mājās ēdām šos ēdienus (man tas ilga līdz brīdim, kad 17 gadu vecumā aizbraucu mācīties uz koledžu). Mēs visi runājām latviski, jo tā bija pirmā valoda, ko apguvām mājās, un valoda, kurā mums bija jārunā ar vecākiem un pie vecākiem. Precīzu gadu neatceros, bet kādu laiku pirms aizbraukšanas uz koledžu nolēmu, ka vēlos iemācīties cept šo maizi. Biju ēdis arī citas šīs...

Luzija un Verners Osis savās mājās Vārpā, Brazīlijā rāda un stāsta par maizes cepšanu viņu mājās agrāk un šodien. Intervija muzeja „Latvieši pasaulē” kuratorei Mariannai Auliciemai un pētniecei Brigitai Tamužai sniegta muzeja ekspedīcijā Vārpā, Brazīlijā 2013. gadā. Video fragments no muzeja dokumentālās filmas „Vārpa: Apsolītā zeme" (2017).

Jānis Grimbergs stāsta par maizes cepšanu viņa mājās bērnībā – kā kukuļus cepa uz banānu lapām, un kā mamma izcepa maizi ar „īsto"" garšu, kaut arī nebija rudzu miltu. Jāņa Grimberga intervija muzeja „Latvieši pasaulē” kuratorei Mariannai Auliciemai un pētniecei Brigitai Tamužai snigta muzeja ekspedīcijā Vārpā, Brazīlijā 2013. gadā.

Jaime Dambergs stāsta par „briesmīgi” garšīgo maizi, ko nedēļas nogalēs Brazīlijā cepa viņa māte. Jaime Dambergs interviju muzeja „Latvieši pasaulē” kuratorei Mariannai Auliciemai un pētniecei Brigitai Tamužai sniedza muzeja ekspedīcijā Vārpā, Brazīlijā 2013. gadā.

Šo abru Kārlis Upesleja (1902-1989) izgatavoja savai sievai Almai (1906-2002) pēc ierašanās Amerikās Savienotajās Valstīs, lai viņa arī svešumā varētu cept latviešu maizi. Alma cepa rupjmaizi savai ģimenei un arī Milvoku latviešu sabiedrībai Viskonsīnā. Meita Anna Vējiņa (1932-2015) mantoja abru un turpināja arī mammas lomu – cepa rupjmaizi. Annas piemiņai Milvoku draudzes vēstīs rakstīts: ""Pateicamies Dievam par Annas kalpošanu gan draudzes padomē, gan Daugavas vanadzēs, gan Latviešu namā un Kreditsabiedrībā. Viņas ceptā maize nesa svētību neskaitāmiem latviešiem!"" Linu dvielis ar monogrammu AU (Alma Upesleja), visticamāk, izvests no Latvijas bēgļu gaitās. Dvielis lietots mīklas apklāšanai. Maizes cepšanai Alma lietoja arī koka...

Šo koka abru ir darinājis Edgars Švinka savai sievai Zigrīdai, pēc tam, kad viņi nonāca Adelaidē, Austrālijā. Zigrīda to izmantoja maizes cepšanā daudzus gadus. Abru muzejam "Latvieši pasaulē" dāvināja Edgara un Zigrīdas meita Rasma Lācis.
