Galerts (Ingrīda Houka)

Melburna, Austrālija

SASTĀVDAĻAS
1 cūkas stilbs
500 g cūkas lāpstiņas
ūdens
1 burkāns
1 selerijas kāts
1 puravs
1 pastinaks
2 lauru lapas
½ tējkarote melno piparu graudu
1-2 ēdamkarotes sāls
želatīns
pētersīļi dekorēšanai
sinepes, mārrutki, etiķis pasniegšanai (pēc izvēles)

PAGATAVOŠANA
1. Nomizo burkānu un pastinaku, šķērsām uz pusēm pārgriez puravu. Noskalo stilbu un lāpstiņu un liec lielā katlā kopā ar visām sastāvdaļām, izņemot želatīnu. Pielej aukstu ūdeni, lai tas pārklāj visu katla saturu. Pārklāj sastāvdaļas ar cepampapīru – nav obligāti, bet palīdz samazināt
putu veidošanos.

2. Lēnām uzvāri (tā buljons nekļūs duļķains) un nosmel putas, samazini uguni un vāri ar vāku 2–3 stundas, līdz gaļa ir mīksta.

3. Kad pietiekami atdzisis, izņem gaļu, atdali to no kauliem, taukiem, skrimšļiem un ādas. Sagriez gaļu mazos apmēram 1 cm gabaliņos. Nokās buljonu lielā bļodā
un saglabā burkānu.

4. Sagatavo galerta traukus (forma un lielums pēc izvēles, vari izmantot arī mazākus individuālus trauciņus) un dekorē to apakšas – samitrini pētersīļus, lai tie pielīp pie trauka, un starp lapām liec
burkānu šķēlītes – veidosies zieda raksts. Ieliec sasmalcināto gaļu traukos.

5. Pievieno želatīnu siltam buljonam saskaņā ar instrukciju uz iepakojuma. Pārlej gaļu, lai tā būtu pilnībā pārklāta. Vajadzētu pietikt ar aptuveni 1 litru jeb 4 krūzēm buljona.

6. Liec dzesēties. Kad sastindzis, ar nazi apbrauc gar trauka malām un izgāz uz šķīvja. Pasniedz ar sinepēm, mārrutkiem un/vai etiķi (pēc izvēles).

MUZEJA VIRTUVES PIEZĪME
Vārīšanu vari veikt arī augstspiediena katlā,
ietaupot laiku. Galerta traukam vari izmantot dažādu izmēru kēksiņu metāla formas.

Elīnas Kursītes foto. 

Galerts_02
Galerts_03
Galerts_04
Galerts_05
Galerts_06

Ingrīda Houka (Hawke) ir pieredzes bagāta saimniece latviešu kopienā Melburnā, Austrālijā, viņai ir savs ēdināšanas uzņēmums, kas klāj galdus “latviešu stilā” uz kāzām, bērēm un citiem latviešu pasākumiem. 

Ingrīda galertu gatavo pēc mantotas receptes: “Man tā nekur nav bijusi pierakstīta, jo iemācījos šo recepti no
mammas. Neesmu tajā neko mainījusi.” Ingrīda zina stāstīt, ka viņas mamma Mirdza Ozoliņa, kad bija jauna, vasaras pavadīja laukos: “Vienu vasaru viņa bija uzņemta mājās, kur saimniece bija izgājusi Kaucmindes skolu. No šīs saimnieces viņa daudz ko iemācījās.” Ingrīdas mammai bija vairākas iemīļotas pavārgrāmatas – “Latviskā un modernā virtuve: padomi nama mātēm kā pareizi gatavot uzturu” (Hilda Birziņa, 1936), “Pavāru grāmata” (Vilma Bērtiņa, 1937).
“Esmu tās mantojusi no mammas un griežos pie tām pēc padomu tagad, kad mammas vairs nav,” stāsta Ingrīda.

Kad jāvāra galerts, Ingrīda dodas pirkt gaļu nevis uz lielveikalu, bet pie konkrētiem miesniekiem: “Melburnā gaļu galertam parasti iegādājos pie Āzijas miesniekiem, kuri zina, kurus gabalus tieši vajag, austrāļu miesnieki neprot sagriezt, kā vajag!”

Ingrīda ik pa laikam novēro, ka cilvēki stāv pie galda, skatās uz galertu un nevar saņemties pamēģināt to nogaršot. Tad viņa saka: “Nu pamēģini!” Ingrīdai ir draudzene, kura ir iemācījusies gatavot galertu, tomēr pati to neēd. Taču tie, kas pamēģina, “tiem ļoti garšo. Viņi ēd un slavē!”