Aleksandra kūka (Ingrīda Mazute)

Otava, Kanāda

SASTĀVDAĻAS
(1 krūze – 250 ml)

1 krūze cukura (var mazāk)
2 krūzes sviesta
3 krūzes kviešu miltu (var vairāk)
~1 krūze aveņu ievārījuma (bez sēkliņām, ja pieejams)
2 krūzes pūdercukura
1 liels citrons

PAGATAVOŠANA
1. Izveido smilšu mīklu, rūpīgi sajaucot sviestu ar cukuru un miltiem, mīcot, līdz izveidojas viendabīga masa.

2. Iespied un izlīdzini mīklu ar cepampapīru izklātā standarta izmēra cepešpannā, atstājot mazu atstarpi līdz pannas malām, lai cepumu vieglāk izņemt. Sadursti ar dakšiņu un cep 10–15 minūtes 175 °C temperatūrā, līdz mīklas malas ir gaiši brūnas, nepārcep. Ļauj atdzist.

3. Rūpīgi sagriez to divās vienādās daļās. Uz vienas vienmērīgi uzklāj aveņu ievārījumu. Otru ļoti uzmanīgi uzliec pirmajai virsū. Traukā sajauc pūdercukuru ar citrona sulu, līdz izveidojas vijīga glazūra, ar kuru vienmērīgi pārklāj kūkas virsu. Atstāj vairākas stundas vai ilgāk, lai to būtu vieglāk sagriezt un cepuma kārtas sasūktos ar ievārījumu.

MUZEJA VIRTUVES PIEZĪME
Vari lietot jau gatavu smilšu mīklu vai tās pagatavošanā izmantot savu recepti. Ērti būs izmantot pannu bez malām. Aveņu vietā labi garšos arī dzērveņu ievārījums. Glazūrai pa virsu vari uzrīvēt citrona miziņu.

Elīnas Kursītes foto

Al_kuka_02
Al_kuka_03
Al_kuka_04
Al_kuka_05
Al_kuka_06
Al_kuka_07

Ingrīda dzīvo Otavā, Kanādā. Aleksandra kūka ir iecienīts gardums gan viņas mājās, gan vietējā latviešu kopienā. Agrāk Aleksandra kūku uz svētkiem cepa Ingrīdas vīramāte. No malas izskatījās, ka tas ir ilgi un sarežģīti, “viņa vienmēr bija nosvīdusi, jo mīklu mīcīt bija grūti. Tad mīklu lika ledusskapī, tad bija jārullē”.

Tagad Ingrīda Aleksandra kūku cep pa savam, pēc viens-divi-trīs principa: no cukura, sviesta un miltiem. “Man bija trīs bērni, suns, vīramāte, man nebija laika sarežģītām lietām!” stāsta Ingrīda.

Bieži vien kūkai nepieciešamo smilšu mīklu viņa mīca, skatoties vakara ziņas. “Aleksandra kūka ir viegla, uzgriež tik ziņas un ir uztaisīta! Es nerullēju, es klapēju un iespiežu mīklu pannā. Laba vingrošana manā vecumā!”, viņa smejas.

Par kūkas nosaukumu Ingrīda zina stāstīt, ka tas nāk no laika, “kad cars Aleksandrs aizbrauca uz Latviju un viņam iegaršojās tā kūka. Tā kā kūkai nebija nosaukuma, tad lēma nosaukt to par Aleksandra kūku!”