Zupas
JANVĀRIS 2026
Streb, kamēr karsts!
Zupas ir universāls ēdiens, pazīstams visā pasaulē un visās kultūrās. Arī latviešu virtuvē tām ir īpaša vieta. Sekojot gadalaikiem, latvieši zupas savā ēdienkartē iekļauj visa gada garumā — ziemas aukstumā sildoties ar sātīgu biešu vai skābo kāpostu zupu, bet vasarā veldzējoties ar auksto zupu vai vieglu piena sakņu zupu, kurā nonāk sezonas pirmie burkāni, zirnīši un kartupeļi.
Zupas ir mīļas arī latviešiem ārpus Latvijas. Pat ja dilles jāved līdzi no dzimtenes un to kāti jāglabā saldētavā, vai skābeņu vietā katlā jāliek spināti ar citronu sulu — zupa joprojām smaržo pēc mājām un turpina latviešu garšu stāstu ārpus Latvijas.
IESŪTĪTIE MATERIĀLI
- Visi
- Argentīna
- ASV
- Audio
- Austrālija
- Baškīrija
- Brazīlīja
- Cabbage
- Citāts
- Dānija
- Ēdināšana
- Fermentation
- Foto
- Grāmatas
- Gurķi
- Itālija
- Jaunzēlande
- Kanāda
- Kāposti
- Ķīna
- Kostarika
- Lielbritānija
- Maize
- Norvēģija
- Piparkūkas
- Pīrāgi
- Recepte
- Rumānija
- Saimnieces
- Sēnes
- Skābēšana
- Stāsts
- Šveice
- Svētku galds
- Uzbekistāna
- Vācija
- Video
- Zupa
Fragments no Ineses Gravas-Gubiņas intervijas muzeja „Latvieši pasaulē" kuratorei Mariannai Auliciemai 2025. gada 28. novembrī. Apmēram 2006., 2007. un 2008. gadā – tas bija laiks, kad Gaŗezera vasaras vidusskolā sākām mācīt pirmās latviskās virtuves nodarbības. Pēc tam pagāja gads, un es atkal atgriezos – jau otro reizi mācīt. Strādājām ar pusaudžiem – 14-17 gadus veciem jauniešiem. Pirmajā gadā man šķiet, ka latviskā virtuve kā nodarbība kādu laiku nebija...
Latvian Eats blogere Līva uzskata, ka zupa ir drīzāk vasaras ēdiens, taču Austrālijā valda pavisam pretējs uzskats. Video viņa stāsta, kā radās Latvian Eats, kuras zupas ir visiecienītākās viņas mājās, un kuras tiek vārītas mazā katlā tikai sev, jo citus tās neinteresē.
Guna Asons: Ir zupas, kas jāgatavo iepriekš – dienu pirms pasniegšanas. Visu nakti jānostāv. Sevišķi aukstai zupai. Tad saka: “Tava zupa čupojas”. Kad biju jauna, es neēdu auksto zupu. Tas bija kaut kas nepazīstams, kas bija jāiepazīst. Stāstu pierakstīja un iesūtīja Dagnija Roderte.
„Māju garšas" vēstniece Liene Brūns kopā ar draugiem Evelīnu un Valteru gatavo frikadeļu zupu Melburnā, Austrālijā.
Vilma Bērziņa: Frikadeļu zupa – garšo gan bērniem, gan mazbērniem, gan mazmazbērniem. Bet mans znots Gunārs to gatavo vislabāk. Sarkanās bietes garšo, sevišķi manam vīram Elmāram. Mēs tās audzējām dārzā. Taisījām salātus un vārījām biešu zupu. Stāstu pierakstīja un iesūtīja Dagnija Roderte
2025. gada 13. decembrī Jitlandes latviešu skola „Mazputniņš” svinēja Ziemassvētkus. Tika vārīta dārzeņu-frikadeļu zupa, un frikadeles jau iepriekšējā dienā sagatavoja Solvita Dambrovska kopā ar vīru.
Muzeja „Latvieši pasaulē” krājumā glabājas dzīvesstāsti, kuros atspoguļotas arī atmiņas par zupām bēgļu gaitās un bēgļu nometnēs Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Krājumā atrodamas arī fotogrāfijas, kurās redzamas ēdienu rindas nometnēs – cilvēki, bieži ar paštaisītiem toveriem, stāv rindā pēc zupas, ko izsniedz nometnes virtuve. Vairākās fotogrāfijās redzamas skautu un gaidu kopas, kas nometņošanas laikā pusdieno ar zupu. Bet citās – zupa iemūžināta kā nometņu skolu pusdienu sastāvdaļa.
Anita Jurevica stāsta par labdarbības akciju – zupas pusdienām, kuras viņa ik rīko gadu Mineapolē, ASV. Šī akcija ir kļuvusi par siltuma, kopības un latvisko tradīciju apliecinājumu jau 17 gadu garumā.
Vācijas laikā radās jauns apzīmējums vienam no maniem mīļākajiem latviešu ēdieniem – skābeņu zupai, stāsta Austra Itālijā.
Marika stāsta par to, kā radās “Saknes un zari”. Viņa atceras spilgtu brīdi, kad kopā ar lietuviešiem, igauņiem un ukraiņiem vārīta biešu zupa, un noslēgumā ikvienam bija iespēja to nogaršot un salīdzināt dažādās biešu zupas versijas.
Zupa Zupa veidotāja Elizabete stāsta par to, kā radās ideja pārdot zupas. Uzzini, kuras zupas ir vispopulārākās, un kuras - viņas pašas mīļākās!
Pēteris Pūtelis: Dambrovskis Anniņa gatavoja pasakainu soļanku. Viņa to gatavoja ar lasi. Oļģertam un Anniņai bija mazs restorāns uz Masačūsetas ielas. Tas bija nabadzīgs rajons, bet restorāns vienmēr bija labi apmeklēts. Anniņa gatavoja korporeļiem soļanku uz “Frater Freešteiks” (otra dienā uz paģirām). Anna nevienam nekad neatklāja savas zupas recepti un tā arī nomira. Stāstu pierakstīja un iesūtīja Dagnija Roderte.