Simtiem cepu kukulīšu
Vieni no populārākajiem latviešu ēdieniem pasaulē ir tie, ko gatavo un bauda Ziemassvētkos. Šajā laikā visos pasaules nostūros – no Rīgas līdz Čikāgai, no Kostarikas līdz Jaunzēlandei – latvieši cep un ēd gan pīrāgus, gan piparkūkas. Siltie, mīlīgie kukulīši ar speķa pildījumu un smaržīgie piparkūku cepumi palīdz radīt māju un piederības sajūtu arī tālu prom no Latvijas. Kopīgi tos gatavojot, ģimenēs raisās sarunas, rodas kopīga pieredze un veidojas atmiņas par skaistajiem kopābūšanas brīžiem, kas vieno paaudzes. Pīrāgu un piparkūku smarža piepilda mājas ar omulības un svētku sajūtu.
Daudzās diasporas kopienās piparkūkas un pīrāgus iespējams ne tikai iegādāties kā mājās gatavotus gardumus, bet pat pasūtīt pa pastu. Nereti latviešu skolās vai biedrībās „simtiem kukulīšu” cep talkās, lai vāktu līdzekļus kopienu darbībai un radītu latvisku Ziemassvētku noskaņu.
IESŪTĪTIE MATERIĀLI
- Visi
- Argentīna
- ASV
- Audio
- Austrālija
- Baškīrija
- Brazīlīja
- Cabbage
- Citāts
- Dānija
- Ēdināšana
- Fermentation
- Foto
- Grāmatas
- Gurķi
- Itālija
- Jaunzēlande
- Kanāda
- Kāposti
- Ķīna
- Kostarika
- Lielbritānija
- Maize
- Norvēģija
- Piparkūkas
- Pīrāgi
- Recepte
- Rumānija
- Saimnieces
- Sēnes
- Skābēšana
- Stāsts
- Šveice
- Svētku galds
- Uzbekistāna
- Vācija
- Video
- Zupa

Laura stāsta: Mans vīrs, mācoties latviski, centās izteikt ‘speķa pīrāgi’, bet tas nekādi nevedās un labākais kas sanāca beigās bija – ‘piranjas’.

Mana māte Lauma iemācīja man gatavot piparkūkas, kad biju maza meitene, un es tās joprojām cepu arī tagad, kad man ir 75 gadi. Es piedzimu Brisbenā, Austrālijā, 1950. gada decembrī, un dzīvoju tur visu savu mūžu līdz 2016. gadam, kad pārcēlos apmēram 100 km uz ziemeļiem – uz Sanšainkosta reģionu. Es joprojām izmantoju savas mātes piparkūku recepti, tikai ar dažām nelielām izmaiņām. Tur, kur mana māte izmantoja zelta...

Re, kā notiek piparkūku talka Krišjāņa Barona latviešu skolā Čikāgā! Dalībnieki dalās savā pieredzē, stāsta par piparkūku nozīmi un svarīgumu, kā arī raksturo, kas viņiem piparkūkās patīk visvairāk...

Dzidra Ādamsone savu pīrāgu recepti muzejam aprakstīja e-pastā 2003. gadā.

Foto albums, kurā redzama latviešu pīrāgu gatavošana dažādos pasaules nostūros un dažādos laikos.

Ilma stāsta: „Receptes pamats nāk no M. Krones-Baldumas pavārgrāmatas „Ikdienas un svētku galds” (Daugava: Stokholma, 1956). Grāmatu manai mammai dāvināja viņas mamma 1964. gada Ziemassvētkos (mammas un papa pirmajos laulāta pāra Ziemassvētkos). Mēs receptei nesekojam burtiski, un šo to izmainām: kādus taukus lieto, kādu sīrupu, un es vienmēr lietoju krietni vairāk garšvielas kā te rakstīts (2-3 reizes vairāk)."" Fotogrāfijās ir redzamas trīs šīs receptes pieraksti. Pirmais ir kopēts no...

Dace un Inta stāsta par pīrāgu cepšanu, to sūtīšanu pa pastu un dažādiem pildījumiem, ko viņas gatavo.

Pīrāgu recepti, ko, cepot pīrāgus Ziemassvētkos, katru gadu izmanto Māra Goldsmith, viņai nodevusi Arnoldija kundze Sidnejā. Šajā intervijā Māra stāsta par īpašo „knifu”, kas padara mīklu burvīgu. Pēc viņas vārdiem — tieši ar to iespējams izcept pasaules vismīlīgākos un visgaršīgākos pīrāgus.

Kamēr vien atceros, Ziemsvētkos, un arī Lieldienās, goda vietu svētku mielastā ieņēma pīrādziņi. Ne jau vienmēr vajadzīgās sastāvdaļas bija pieejamas, bet māmiņa tās laicīgi sagādāja. Klīvlandē viņa bija atradusi kādu ‘stendu’ rietumu puses tirgū (Westside Market). Tur viņa devās no savas darba vietas piektdienās pēc darba. Viņas pīrādziņi bija ne vien garšīgi, bet viņa vienmēr centās tos veidot ļoti maziņus ar bagātīgu gaļas pildījumu. Mana māmiņa jau ilgi...

Juris Sinka 1950. gadā nonāca Lielbritānijā, kur studēja Oksfordas Universitātē. Dienasgrāmatas ierakstā 1950. gada 20. decembrī Juris apraksta, kā nesen nopirktajā Daugavas Vanagu namā gaisā vijas skābo kāpostu smarža: “Es tiešām ļoti priecājos par to, ka šis nams tagad pieder latviešiem. Pašlaik smaržo pēc skābiem sutinātiem kāpostiem! Žēl, ka es neaprunājos ar saimnieci — varbūt viņa man būtu iedevusi kādu porciju. Vēl jau nekāda īsta ēdināšana nav iekārtota. Viņi te ir...

Austra Muižniece stāsta par Omammas pīrāgu cepšanu Romā: "Sanāk itin labi, bet mīkla ar tipo 00 itāļu miltiem vismaz man pēc garšas šķiet mazliet saldāka, man nebija ķimeņu, un pancetta vai guanciale gaļa atšķiras no mūsu kūpinājumiem. Toties ar raugu viss kārtībā, mīkla uzrūga tā, ka prieks. Pilnīga nostalģija, liekas omīšu ēdiens."

Anita stāsta: „Kad noskatījos dažus video ar cepumu dekorēšanu, tas mani ieinteresēja. Tas bija pirms septiņiem gadiem, un kopš tā laika esmu izdekorējusi daudz cepumu. Mana dizaina izjūta cepumiem varētu būt saistīta ar maniem izšūšanas gadiem, īpaši latviešu rakstiem. Manas piparkūkas atšķiras no mammas: viņa tās izrullēja ļoti plānas un pārklāja ar olu dzeltenumu. Atceros, kā mamma atbrauca ciemos ar čemodānu, pilnu piparkūku, pīrāgu un mārciņām sviesta. Es...