PipArkūkas & Pīrāgi
DECEMBRIS 2025
Simtiem cepu kukulīšu
Vieni no populārākajiem latviešu ēdieniem pasaulē ir tie, ko gatavo un bauda Ziemassvētkos. Šajā laikā visos pasaules nostūros – no Rīgas līdz Čikāgai, no Kostarikas līdz Jaunzēlandei – latvieši cep un ēd gan pīrāgus, gan piparkūkas. Siltie, mīlīgie kukulīši ar speķa pildījumu un smaržīgie piparkūku cepumi palīdz radīt māju un piederības sajūtu arī tālu prom no Latvijas. Kopīgi tos gatavojot, ģimenēs raisās sarunas, rodas kopīga pieredze un veidojas atmiņas par skaistajiem kopābūšanas brīžiem, kas vieno paaudzes. Pīrāgu un piparkūku smarža piepilda mājas ar omulības un svētku sajūtu.
Daudzās diasporas kopienās piparkūkas un pīrāgus iespējams ne tikai iegādāties kā mājās gatavotus gardumus, bet pat pasūtīt pa pastu. Nereti latviešu skolās vai biedrībās „simtiem kukulīšu” cep talkās, lai vāktu līdzekļus kopienu darbībai un radītu latvisku Ziemassvētku noskaņu.
IESŪTĪTIE MATERIĀLI
- Visi
- Argentīna
- ASV
- Audio
- Austrālija
- Baškīrija
- Brazīlīja
- Cabbage
- Citāts
- Dānija
- Ēdināšana
- Fermentation
- Foto
- Grāmatas
- Gurķi
- Itālija
- Jaunzēlande
- Kanāda
- Kāposti
- Ķīna
- Kostarika
- Lielbritānija
- Maize
- Norvēģija
- Piparkūkas
- Pīrāgi
- Recepte
- Rumānija
- Saimnieces
- Sēnes
- Skābēšana
- Stāsts
- Šveice
- Svētku galds
- Uzbekistāna
- Vācija
- Video
- Zupa
Aivars Sinka: „Samērā bieži angļu paziņas gribēja pamēģināt cept pīrāgus, tādēļ uzrakstīju recepti angļu valodā. Es savā laikā cepu daudz. Man šķita svarīgi, lai manas meitas saprastu, ka latviešu ēdiens ir atšķirīgs no angļu. Pusdienām skolā, bieži meitenēm ieliku kādu pīrādziņu. Savus pīrāgus cepu pēc tās pašas receptes, kuru lietoja mana mamma un – ļoti iespējams – arī viņas mamma.”
Ilma Wilkinson stāsta: "Piparkūkas gatavoju katru gadu – man Ziemassvētki nav iedomājami bez “īstajām” piparkūkām. Parasti to darījām kopā ģimenē, bet, kad 2004. gadā pārcēlāmies uz Šanhaju, mēs aicinājām draugus un kolēģus pievienoties šai tradīcijai – ķīniešus, austrāļus, eiropiešus. Agrajos gados visas vajadzīgās garšvielas atrast bija grūtāk, dažas pat nācās pašai samalt. 2013. gadā pirmo reizi cepēji bija tikai latvieši, un prieks par šo kopību izrādījās tik liels,...
Šo recepti mana mamma pirmo reizi cepa pirms 1951. gada. Atceros kā mamma ar draudzeni, Austrālijas karstumā, stundām kopā rullēja mīklu, grieza un cepa, lai piparkūku pietiktu abām ģimenēm, lai dāvātu kolēģiem, skolotājām un draugiem. Atceros milzu piparkūku kalnus, kas apsedza gandrīz visu virtuves leti! Tagad vēl arvien cepam katru gadu, bet mazākus kalnus, tikai ko pašiem baudīt. Šīs piparkūkas ir aromātiskas, tumši brūnas un ļoti kraukšķīgas.
Muzeja „Latvieši pasaulē" dibinātāja Maija Hinkle stāsta par savas ģimenes pīrāgu cepšanas tradīciju. Maijas ģimenē ir vairāki veģetārieši, tāpēc nācies izgudrot dažādas pīrāgu pildījuma variācijas, kas garšotu visiem. Ģimenes radošā pieeja pīrāgiem neaprobežojas tikai ar pildījumu – ērtības labad tiek izmantota veikalā pērkamā bulciņu mīkla, bet formu veidošanai izmanto ravioli spiedi!
Līva, darbmācības skolotāja Jaunzēlandē, apgalvo, ka pīrāgi viņai sniedz māju un mīļuma sajūtu. Ar pīrāgiem viņa ir cienājusi savus kolēģus skolā un pat iekļāvusi to cepšanu kā uzdevumu skolēnu ēst gatavošanas stundās...
Dace Dambergs izmanto pārbaudītu pīrāgu recepti, kas nekad nepieviļ. Tā tapusi, pārveidojot Silmaņa kundzes 1960. gadu recepti. Tieši ar to Silmaņa kundze piedalījās ikoniskajā Austrālijas sieviešu žurnāla „The Women’s Weekly” kulinārijas konkursā un - ieguva balvu! Par pīrāgiem Dace stāsta: „Pīrāgu gatavošanas mākslu caurvij latviešu leģendas un folklora. Gadsimtiem ilgi vecmāmiņas, mātes un meitas sēdušās ap galdu, lai koptu šo prasmi un sarunātos par ‘sieviešu lietām’. Šī pīrāgu recepte...
Inga, kura tagad dzīvo Kostarikā, katru gadu kopā ar dēliem cep piparkūkas un pīrāgus. Viņa stāsta par vajadzīgo sastāvdaļu meklējumiem -- tās Kostarikā ne vienmēr ir viegli atrodamas. Inga ar siltām izjūtām atceras savas ģimenes Ziemassvētku tradīcijas bērnībā.
Brisbenas latviešu biedrība stāsta: „Vai vēl joprojām gaisā virmo svaigi ceptu pīrāgu smarža? Mēs varam to sajust… un vēl joprojām smaidām!” 2025. gada oktobrī Brisbanes Latviešu namā, Austrālijā notika pīrāgu cepšanas darbnīcā! Tā bija silta, garšīga, smaržīga, un prieka pilna pēcpusdiena! Brīnišķīgā Dace Damberga soli pa solim parādīja pīrāgu tapšanas procesu — no mīklas un pildījuma gatavošanas līdz pat saviem meistara padomiem par pīrāgu formēšanu un apziešanu. Viņa...
Irene Kreilis stāsta: „Es gatavoju šmorētus kāpostu pēc savas receptes: baltais pipars, lauru lapas, speķi apcep, samaļ, apcep sīpolus, ķimenes. Labi daudz brūnais cukurs arī palīdz – tas ir ½ krūze. Sešas stundas cepeškrāsnī. Cepoties tās maliņas apdeg, un tas ir tas garšīgākais. Pierīvēju burkānus. Nedēļu kāposti var tikt atsildīti. Bērni sūdzējās, ka pat kaķis ož pēc kāpostiem! Visa māja oda ‒ mēteļi, drēbes.” Stāstu pierakstīja un iesūtīja Dagnija...
Amanda — kanādiete, kas precējusies ar Kanādas latvieti — augstu vērtē kultūras nodošanu savai meitai, tostarp arī vīra mantojumu. Viņa vienmēr bija vēlējusies pamēģināt cept pīrāgus, un nu beidzot ir sākusi ceļu, lai apgūtu un pilnveidotu šo recepti. Pēc diviem neveiksmīgiem, lai gan joprojām gardiem mēģinājumiem Amanda vērsās Facebook grupā „Latvian Favorite Foods”, lūdzot padomu — ko viņa dara nepareizi un kādi ieteikumi varētu palīdzēt.
Inga dalās ar savu daudzu gadu pieredzi piparkūku un pīrāgu cepšanā. Viņa uzskata, ka pīrāgu gatavošanā nav nekādu noslēpumu, cilvēkiem nevajadzētu baidīties mēģināt, jo tas patiesībā nemaz nav tik grūti. Savukārt piparkūku slepenā sastāvdaļa, pēc Ingas domām, ir ticība!
llzei Ziemassvētki vienmēr saistījušies ar piparkūkām. Tagad, dzīvojot Itālijā, viņa rīko piparkūku nometnes, kurās pulcējas gan Itālijas latvieši, gan arī dalībnieki no Luksemburgas un Vācijas. Trīs dienu garumā viņi kopā cep piparkūkas, gatavo ēdienu, dejo, dzied un vienkārši izbauda kopā būšanu. 2023. gadā Ilze kopā ar kolēģi Līgu par šo iniciatīvu saņēma diasporas skolu konkursa „Zelta pūka” balvu.