Almas abra (Alma Upesleja)
Šo abru Kārlis Upesleja (1902-1989) izgatavoja savai sievai Almai (1906-2002) pēc ierašanās Amerikās Savienotajās Valstīs, lai viņa arī svešumā varētu cept latviešu maizi. Alma cepa rupjmaizi savai ģimenei un arī Milvoku latviešu sabiedrībai Viskonsīnā. Meita Anna Vējiņa (1932-2015) mantoja abru un turpināja arī mammas lomu – cepa rupjmaizi.
Annas piemiņai Milvoku draudzes vēstīs rakstīts: “”Pateicamies Dievam par Annas kalpošanu gan draudzes padomē, gan Daugavas vanadzēs, gan Latviešu namā un Kreditsabiedrībā. Viņas ceptā maize nesa svētību neskaitāmiem latviešiem!””
Linu dvielis ar monogrammu AU (Alma Upesleja), visticamāk, izvests no Latvijas bēgļu gaitās. Dvielis lietots mīklas apklāšanai. Maizes cepšanai Alma lietoja arī koka menti, lai samaisītu ieraugu ar ūdeni un miltiem. Abru, dvieli un menti muzejam “Latvieši pasaulē” uzdāvināja Vita Kākulis.
Sviests, tomāta šķēle, sīpols un mazliet dilles (Aivars Stūris)
Aivars jau daudzus gadus cep saldskābmaizi. Šo prasmi viņš apguva no sava tēva un, kad tēvs devās pensijā, pārņēma maizes cepšanu. Tagad Aivars cep maizi gan sev un savai ģimenei, gan amerikāņu draugiem, gan arī tuvējām latviešu kopienām, tostarp Gaŗezerā un Grand Rapidu latviešu pensionāru biedrībai.
Mana ceptā rupjmaize (Recepte – Maija Irbēns)
Maijas Irbēns-Gilbert rupjmaizes recepte un cgatavošanas process fotogrāfijās. Maija maizi cepa ar ieraugu, kas mantots no mātes.
Riga Bakery Austrālijā (Āris Bērziņš)
Āris stāsta par savu tēvu Voldemāru Bērziņu un viņa dibināto maiznīcu „Riga Bakery”, kas tika izveidota 1952. gadā Austrālijā. Intervijā Āris stāsta par to, kā maiznīca dibināta, kā tā izauga un kādas atmiņas viņam saistās ar šo beķeriju.
Mammas svētība (Lilija Rudzītis)
Šī sakaltētā maizīte no muzeja „Latvieši pasaulē” krājuma ir īpašs Latvijas, mājas un mātes simbols.
Mayse Artisan Bakery (Aleksandrs Strelīts-Strēle un Elīna Krieviņa)
Kā izveidojās maiznīca „Mayse” Honkongā? Aleksandrs un viņa meita Elīna stāsta par savu maiznīcu, kas darbojas jau astoņus gadus un ir kļuvusi par ļoti pazīstamu un Honkongas iedzīvotāju iecienītu augu izcelsmes beķereju.
Austrāļi saka – nē, mēs zupu ēdam tikai ziemā (Līva Ulmane)
Latvian Eats blogere Līva uzskata, ka zupa ir drīzāk vasaras ēdiens, taču Austrālijā valda pavisam pretējs uzskats. Video viņa stāsta, kā radās Latvian Eats, kuras zupas ir visiecienītākās viņas mājās, un kuras tiek vārītas mazā katlā tikai sev, jo citus tās neinteresē.
Piparkūkas Rumānijā (Laura Sarkane)
Laura stāsta: Mans vīrs, mācoties latviski, centās izteikt ‘speķa pīrāgi’, bet tas nekādi nevedās un labākais kas sanāca beigās bija – ‘piranjas’.
Frikadeļu zupa (Solvita Dambrovska)
2025. gada 13. decembrī Jitlandes latviešu skola „Mazputniņš” svinēja Ziemassvētkus. Tika vārīta dārzeņu-frikadeļu zupa, un frikadeles jau iepriekšējā dienā sagatavoja Solvita Dambrovska kopā ar vīru.
Zupas bēgļu nometnēs Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Fotogrāfijas no muzeja „Latvieši pasaulē” krājuma.
Muzeja „Latvieši pasaulē” krājumā glabājas dzīvesstāsti, kuros atspoguļotas arī atmiņas par zupām bēgļu gaitās un bēgļu nometnēs Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Krājumā atrodamas arī fotogrāfijas, kurās redzamas ēdienu rindas nometnēs – cilvēki, bieži ar paštaisītiem toveriem, stāv rindā pēc zupas, ko izsniedz nometnes virtuve. Vairākās fotogrāfijās redzamas skautu un gaidu kopas, kas nometņošanas laikā pusdieno ar zupu. Bet citās – zupa iemūžināta kā nometņu skolu pusdienu sastāvdaļa.