Saldie Ēdieni
MARTS 2026
DEBESMANNA, BUBERTS, ĶĪSELIS...
Saldie ēdieni latviešu virtuvē ir vairāk nekā tikai maltītes noslēgums – tie glabā bērnības atmiņas, svētku noskaņu un māju sajūtu. Debesmanna, buberts, ķīselis, pasha, maizes zupa, peldošās salas un pankūkas atkārtojas paaudzēs un ceļo līdzi latviešiem ārpus Latvijas. Tie top no vienkāršām sastāvdaļām – ogām, augļiem, mannas, piena produktiem, olām, cukura vai medus – un ir viegli pielāgojami gadalaiku ritējumam un pieejamajiem augļiem un ogām. Daži saldie ēdieni tiek gatavoti ikdienā, citi – tikai reizi gadā, kā pasha, ko tradicionāli gatavo Lieldienās.
Ārpus Latvijas šie deserti bieži prasa pielāgošanos. Biezpiens pashai var būt citāds nekā Latvijā, kartupeļu ciete ķīselim ne vienmēr atrodama veikala plauktā, bet dzērveņu vietā debesmannā var nonākt citas ogas. Tomēr, pat mainoties sastāvdaļām, saglabājas pats būtiskākais – garša, kas atgādina par mājām, ģimeni un piederību.
IESŪTĪTIE MATERIĀLI
- Visi
- Gaļa
- Gurķi
- Jāņu siers
- Kāposti
- Kūkas
- Maize
- Pasha
- Piparkūkas
- Pīrāgi
- Rasols
- Recepte
- Saldie ēdieni
- Sēnes
- Svētku galds
- Zivis
- Zupas
Dzīvojot Amerikā, Mirdza Grāmatiņa sāka Lieldienās gatavot pashu, izmantojot recepti, ko viņa atrada žurnālā. Mirdzas meita Laima pārņēma šo tradīciju, un katrās Lieldienās Laima cenšas gatavot pashu pēc šīs pašas receptes. Pashas formu viņa iegūst, izmantojot puķu podu.
Līga ir no Latvijas. Pirms pārcelšanās uz Lielbritāniju viņa dzīvoja Aizkrauklē – pilsētā, kas joprojām ir viņas otrās mājas. Tagad viņa dzīvo Velsā, Kardifā, taču Latvija vienmēr ir viņas sirdī.
Jau apmēram 30 gadus Bostonas latviešu sabiedrībā ir izveidojusies īpaša Ģimenes dienas tradīcija: pankūku cepšana. Taču šai tradīcijai ir neliela atšķirība no ierastā – pankūkas cep tikai vīrieši! Intervijā ilggadējie Ģimenes dienas pankūku cepēji Gints un Armands stāsta par to, kā šī tradīcija sākās un kā tā turpinās šodien.
Lauru latviešu pēctece Nata Meģe dalās ar savas ģimenes pashas recepti. Koka forma pashas gatavošanai viņas ģimenē nodota no paaudzes paaudzē.
Māras ģimenē Lieldienās ir izveidojusies īpaša pashas gatavošanas tradīcija: katru gadu Māra gatavo nevārīto pashu, bet viņas meita izvēlas vārīto.
Silvija Gurtiņš Mežgailis stāsta, ka viņas mamma un vīramāte gatavoja debesmannu tradicionālā veidā – vispirms vārīja ogas, tad tās spieda caur sietiņu, lai iegūtu viendabīgu masu.
Signe jau 17 gadus dzīvo ārpus Latvijas. Lai gan viņai ļoti garšo citu tautu ēdieni un saldos ēdienus viņa ēd reti, reizēm Signei tomēr rodas vēlme pagatavot bubertu — desertu, ko viņa labi atceras no savas bērnības.
Maruta atceras, kā, dzīvojot Latvijā, viņas mamma un vecmamma bērnībā gatavoja dažādus saldos ēdienus. Pēc pārcelšanās uz Ameriku viņai viss bija jāmācās no jauna! Intervijā Maruta Berga stāsta par debesmannas, ķīseļa un pashas gatavošanu.
Aijas mamma vienmēr Lieldienās gatavoja pashu, izmantojot koka formas, ko viņas vīrs bija izgatavojis pirms aptuveni 70 gadiem. Šodien Aija turpina šo ģimenes tradīciju –viņa gatavo pashu pēc savas mammas receptes un lieto tās pašas, laika pārbaudītās koka formas, kas glabā gan svētku garšu, gan ģimenes atmiņas.
Baškīrijas latviešu interviju fragmenti par ķīseli. Intervijas notika muzeja ekspedīcijas laikā 2009. gadā.
Kopā ar savu četrgadīgo dēlu Māri Andris gatavoja bubertu pēc vecmāmiņas bēgļu laika pavārgrāmatas receptes – lai būtu kas garšīgs brīdim, kad no diendusas pamodīsies mazais brālis Lauris. Drīz vien Lauris jau bija augšā, un abi brāļi ar nepacietību gatavojās notiesāt svaigi pagatavoto bubertu.
„Patiesi latviskās Lieldienu paskas sacensības” Māras Gulēnas un Elizabetes Ludvikas vadībā tika rīkotas Toronto Latviešu Pensionāru apvienības (TLPA) saietā 2025. gada 17. aprīlī.