Kā saglabājas un ceļo latviešu receptes?
Dzīvojot ārpus Latvijas, bieži rodas jautājums – kā latviešu ēdienu gatavot svešumā? Šodien palīdz internets ar simtiem recepšu un padomu. Bet agrāk? Toreiz zināšanas tika paņemtas līdzi atmiņās, pierakstītas recepšu kladēs vai apgūtas no citiem latviešiem svešumā.
Daudzās ģimenēs glabājas mantotas pavārgrāmatas vai ar roku rakstītas klades – bērnības garšu un atmiņu krātuves. Tajās sastopas dažādas kultūras un laiki – frikadeļu zupa līdzās “āzijas vistai”, draugu pārrakstītas receptes, kā arī vietējo izejvielu pielāgojumi.
Latvieši ārpus Latvijas vienmēr meklējuši īpašās sastāvdaļas, kas rada “Māju garšu”. Agrāk un tagad talkā nāk “etniskie” veikali, kuros starp poļu, krievu un citu austrumeiropiešu precēm atrodami skābēti kāposti, biezpiena sieriņi, rupjmaize vai pat čipsi ar diļļu garšu!
IESŪTĪTIE MATERIĀLI
- Visi
- Argentīna
- ASV
- Audio
- Austrālija
- Baškīrija
- Brazīlīja
- Cabbage
- Citāts
- Dānija
- Ēdināšana
- Fermentation
- Foto
- Grāmatas
- Gurķi
- Itālija
- Jaunzēlande
- Kanāda
- Kāposti
- Ķīna
- Kostarika
- Lielbritānija
- Maize
- Norvēģija
- Piparkūkas
- Pīrāgi
- Recepte
- Rumānija
- Saimnieces
- Sēnes
- Skābēšana
- Stāsts
- Šveice
- Svētku galds
- Uzbekistāna
- Vācija
- Video
- Zupa

Kārumi man nav nekad pietrūkuši. .. viena lieta ko Amerikā nevar dabūt, ko Latvijā var nopirkt katrā veikalā, ir miežu putraimus. Ja tu te vāri bukstiņputru, vai ko, tad garša sanāk pavisam savādāka.

Mēs atradām vienā krievu bodītē biezpiena sieriņus. Un mēs iegājām, un mēs tā kā norāvāmies no ķēdes. Mēs nopirkām 100 sieriņus! Un mums tā pārdevēja saka – bērniem dodat, ja?

Liene uzaugusi kā latviete Austrālijā. Viņas “Māju garšas” ir aizraujošs kultūru sajaukums. Vai pievienosi zupai gan čilli, gan dilles?