Īstā bērnības garša (Daiga un Andris Rūtiņš)

Daiga un Andris dalās pieredzē par to, kā viņi sāka cept maizi. Noskaties video, lai uzzinātu, kas viņus iedvesmoja, kādu ieraugu viņi lieto un kā viņi atrada piemērotākos miltus!

Daigas saldskābmaizes recepte ir pievienota PDF failā.

Austrāļi saka – nē, mēs zupu ēdam tikai ziemā (Līva Ulmane)

Latvian Eats blogere Līva uzskata, ka zupa ir drīzāk vasaras ēdiens, taču Austrālijā valda pavisam pretējs uzskats. Video viņa stāsta, kā radās Latvian Eats, kuras zupas ir visiecienītākās viņas mājās, un kuras tiek vārītas mazā katlā tikai sev, jo citus tās neinteresē.

Saaukstēšanās gadījumā – frikadeļu zupa! (Anda Cook)

Mūsmājās iecienīta ir tā sauktā frikadeļu zupa: palielā katlā sāk vārīt ūdeni, kad tas vārās, pievieno vienu kvartu šķēlēs sagrieztu burkānu. Notīra un sagriež vienu kvartu seleriju. Katlam turpinot vārīties, pievieno sagriež un pievieno aptuveni pusi mazas kāposta galviņas, tad vēl kvartu sagrieztu ‘sarkano’ kartupeļu. Pievieno vērša buljona kubiciņus pēc garšas. Tad pamazām pievieno mazas iepriekš sagatavotas gaļas bumbiņas (es lietoju Swedish meatballs recepti gaļai) un visbeidzot pieliek vienu paciņu saldētus zaļos zirņus. Ēd, bļodiņā ieliekot pa karotei skābā krējuma, un arī sīki sagrieztus skābos gurķīšus.
Nav retums, kad man vīrs vai meita piezvana no darba, ka jūtās saaukstējušies, un jautā, vai varētu vakariņās ēst frikadeļu zupu.

Piparkūkas ar ingvera sukāžu gabaliņiem (Maija Liiv)

Mana māte Lauma iemācīja man gatavot piparkūkas, kad biju maza meitene, un es tās joprojām cepu arī tagad, kad man ir 75 gadi.

Es piedzimu Brisbenā, Austrālijā, 1950. gada decembrī, un dzīvoju tur visu savu mūžu līdz 2016. gadam, kad pārcēlos apmēram 100 km uz ziemeļiem – uz Sanšainkosta reģionu.

Es joprojām izmantoju savas mātes piparkūku recepti, tikai ar dažām nelielām izmaiņām. Tur, kur mana māte izmantoja zelta sīrupu (Golden syrup), es tagad dažreiz lietoju melasi (treacle) un brūno cukuru. Mēs vienmēr katras piparkūkas vidū likām šķēlītē sagrieztu mandeli, kā to paaudzēm ilgi ir darījusi mana ģimene Latvijā, taču tagad, kad dzīvojam ingvera audzēšanas apvidū (Buderimā), katras piparkūkas vidū liekam nelielu gabaliņu ingvera sukādes un atzīstam, ka tas ir ļoti garšīgi.

Viena recepte trīs pierakstos (Ilma Wilkinson)

Ilma stāsta: „Receptes pamats nāk no M. Krones-Baldumas pavārgrāmatas „Ikdienas un svētku galds” (Daugava: Stokholma, 1956). Grāmatu manai mammai dāvināja viņas mamma 1964. gada Ziemassvētkos (mammas un papa pirmajos laulāta pāra Ziemassvētkos).
Mēs receptei nesekojam burtiski, un šo to izmainām: kādus taukus lieto, kādu sīrupu, un es vienmēr lietoju krietni vairāk garšvielas kā te rakstīts (2-3 reizes vairāk).””
Fotogrāfijās ir redzamas trīs šīs receptes pieraksti. Pirmais ir kopēts no Krones-Baldumas pavārgrāmatas un sūtīts pa faksu Ilmai, kura tolaik bija Šanhajā, no māsas biroja Brisbenā, Austrālijā. Otrs ir Ilmas mātes Māras ar roku rakstīts receptes variants. Recepte tulkota angļu valodā, ar Ilmas rakstītām piezīmēm. Trešais šīs receptes variants publicēts Ilmas dēlu bērnudārza izdotā pavārgrāmatā angļu valodā. Tur minēts, ka „viena bērnudārznieku ģimene” izmantoja šo mīklu, lai veidotu pamatni siera kūkai!

Mammas pīrāgu recepte – ar komentāriem (Aivars Sinka)

Aivars Sinka: „Samērā bieži angļu paziņas gribēja pamēģināt cept pīrāgus, tādēļ uzrakstīju recepti angļu valodā. Es savā laikā cepu daudz. Man šķita svarīgi, lai manas meitas saprastu, ka latviešu ēdiens ir atšķirīgs no angļu. Pusdienām skolā, bieži meitenēm ieliku kādu pīrādziņu.
Savus pīrāgus cepu pēc tās pašas receptes, kuru lietoja mana mamma un – ļoti iespējams – arī viņas mamma.”

Atceros piparkūku kalnus! (Māra Goldsmith)

Šo recepti mana mamma pirmo reizi cepa pirms 1951. gada. Atceros kā mamma ar draudzeni, Austrālijas karstumā, stundām kopā rullēja mīklu, grieza un cepa, lai piparkūku pietiktu abām ģimenēm, lai dāvātu kolēģiem, skolotājām un draugiem. Atceros milzu piparkūku kalnus, kas apsedza gandrīz visu virtuves leti! Tagad vēl arvien cepam katru gadu, bet mazākus kalnus, tikai ko pašiem baudīt. Šīs piparkūkas ir aromātiskas, tumši brūnas un ļoti kraukšķīgas.

Apzinātības piepildīts pīrāgu gatavošanas piedzīvojums (Dace Dambergs)

Dace Dambergs izmanto pārbaudītu pīrāgu recepti, kas nekad nepieviļ. Tā tapusi, pārveidojot Silmaņa kundzes 1960. gadu recepti. Tieši ar to Silmaņa kundze piedalījās ikoniskajā Austrālijas sieviešu žurnāla „The Women’s Weekly” kulinārijas konkursā un – ieguva balvu!

Par pīrāgiem Dace stāsta: „Pīrāgu gatavošanas mākslu caurvij latviešu leģendas un folklora. Gadsimtiem ilgi vecmāmiņas, mātes un meitas sēdušās ap galdu, lai koptu šo prasmi un sarunātos par ‘sieviešu lietām’. Šī pīrāgu recepte balstās uz 21. gadsimta modernajām ērtībām, kas procesu padara mazāk nogurdinošu un stresa pilnu. Tās ietver mīklas maisītāju ar āķi, mikroviļņu krāsni, pārtikas plēvi, cepamo papīru un pat elektrisko segu. Tomēr recepte aicina arī uz apzinātu, teju austrumniecisku, filozofisku pieeju pīrāgu gatavošanas procesam.”
Fotogrāfijās redzami pīrāgu mīklas gatavošanas soļi Ingas Česlis (Brisbena) izpildījumā.

Pat kaķis ož pēc kāpostiem… (Irene Kreilis)

Irene Kreilis stāsta:
„Es gatavoju šmorētus kāpostu pēc savas receptes: baltais pipars, lauru lapas, speķi apcep, samaļ, apcep sīpolus, ķimenes.
Labi daudz brūnais cukurs arī palīdz – tas ir ½ krūze.
Sešas stundas cepeškrāsnī. Cepoties tās maliņas apdeg, un tas ir tas garšīgākais. Pierīvēju burkānus.
Nedēļu kāposti var tikt atsildīti. Bērni sūdzējās, ka pat kaķis ož pēc kāpostiem! Visa māja oda ‒ mēteļi, drēbes.”

Stāstu pierakstīja un iesūtīja Dagnija Roderte