Man ir naktsvirtuve! (Inga Lucāns)

Inga dalās ar savu daudzu gadu pieredzi piparkūku un pīrāgu cepšanā. Viņa uzskata, ka pīrāgu gatavošanā nav nekādu noslēpumu, cilvēkiem nevajadzētu baidīties mēģināt, jo tas patiesībā nemaz nav tik grūti. Savukārt piparkūku slepenā sastāvdaļa, pēc Ingas domām, ir ticība!

Inta stāsta par viesībām viņu mājās

Mūsu mājās jau divas trīs dienas iepriekš mēs gatavojām visādus ēdienus. Kādreiz mūsu mājās mēs ēdām trīs reizes: sabrauca visi uz vakariņām — tā ap sešiem — un ēda silto galdu; pēc tam vīrieši aizgāja kārtis spēlēt, sievieši mazgāja traukus, un tad bija kafijas galds; un tad ap diviem trijiem no rīta mamma klāja auksto galdu.

No Intas Grundes intervijas muzejam „Latvieši pasaulē”. Intervējusi Ieva Vītola 2016. gadā.

Dzintara galds (Dace Gulbe un Inta Grunde)

Dace Gulbe un Inta Grunde jau aptuveni 20 gadus gatavo un klāj svētku galdus latviešiem ASV austrumkrastā — kā ēdināšanas uzņēmums „Dzintars””. Viņas stāsta par populārākajiem ēdieniem (pīrāgi!), par gatavošanas procesu, kā arī dalās pieredzē par neseno Latvijas prezidenta vizīti Priedainē, kurai viņas gatavoja cienastu.

Dāmu komitejas maizīšu balle! (Inta Šķiņķis)

Inta Šķiņķis rīkoja dzimšanas dienas balli dāmu komitejas maizīšu tēmā! Viņa aicināja visus atgriezties bērnības atmiņās un atnest šķīvi ar dāmu komitejas maizītēm divās kategorijās: tradiocionālās dāmu komitejas maizītes un mūsdienu interpretācijas globālā stilā. Pasākumā notika arī sacensības — tika izvēlēta labākā tradicionālā maizīte, labākā mūsdienu interpretācija, labākā garša un labākais izskats!

Mamma skraida pa veikaliem un meklē „īstos kāpostus”

“Inese Šteinbaha: “Mēs paši skābējam kāpostus. Mamma – Māra Rozenberga – tad skraida pa veikaliem un meklē „īstos kāpostus”. Viņa zina, kādiem jābūt. Mums ir pašiem sava šķērlāde, no Latvijas atvesta.”

Kā var kāpostus rīvēt, ja neiedzer aliņu? (Pēteris Freimanis)

Pēteris Freimanis dalās bērnības atmiņās par vecmāmiņas kāpostiem un stāsta, kā pats sācis skābēt kāpostus, iedvesmojoties no drauga Aigara. Šī nodarbe viņam kļuvusi par tradīciju un pat nelielu dzīves filozofiju – par rūpēm, pacietību un kopā būšanu.

Mazā Māra mežā gāja… (Māra Zeps)

“Mazā Māra mežā gāja, zaļais mežs bij’ viņai māja.” To dzirdēju no vecmāmiņām, ejot kopā sēņot skaistos Latvijas mežos. Neaizmirstamas atmiņas. Pirmos 6 gadus dzīvoju Garciemā. Otrais pasaules karš – ģimenei sākās bēgļu gaitas. 1944. g. 4. oktobrī atstājām Rīgu. Nokļūstot Vācijā, dzīvojām Fišbachas nometnes barakās. Tur sāku pamatskolu. Mācības notika latviešu valodā. 1949. g. decembrī ģimenei radās iespēja braukt uz Ameriku, pelnīt iztiku kā mežstrādniekiem. Vēlāk pārcēlāmies uz Milvokiem.

Sertificētā sēņotāja Mičigānā (Larisa Mednis)

Larisa Mednis uzskata, ka viņas aizraušanās ar sēņošanu nāk no latviskām saknēm. Pirms vairākiem gadiem viņa pievienojās sēņotāju klubam Mičiganā, ASV, kur speciālistu vadībā apguva sēņu vākšanu un to noteikšanu. Šodien Larisai ir Mičiganas štata sertifikāts par savvaļas sēņu vākšanu, kas viņai ļauj legāli pārdot sēnes. Kā veģetāriete viņa bieži izmanto sēnes kā garšīgu un sātīgu gaļas aizstājēju savās iecienītākajās receptēs.

Omīte iemācīja, kā skābēt kāpostus (Kalvis Mikelšteins)

Katru gadu Kalvis Mikelšteins skābē kāpostus, un pēc tam pārdod tos latviešu Ziemassvētku tirdziņos ASV. Kalvim kāposts ir gandrīz mīļākais dārzenis — viņam patīk ēst tos aukstus, pievienojot svaigas ābolu šķēles, reizēm arī svaigi sakapātu sīpolu.