Soļanka ar lasi (Pēteris Pūtelis)

Pēteris Pūtelis: Dambrovskis Anniņa gatavoja pasakainu soļanku. Viņa to gatavoja ar lasi. Oļģertam un Anniņai bija mazs restorāns uz Masačūsetas ielas. Tas bija nabadzīgs rajons, bet restorāns vienmēr bija labi apmeklēts. Anniņa gatavoja korporeļiem soļanku uz “Frater Freešteiks” (otra dienā uz paģirām). Anna nevienam nekad neatklāja savas zupas recepti un tā arī nomira.
Stāstu pierakstīja un iesūtīja Dagnija Roderte.

TLPA zupas!

“30 reizes gadā Toronto šefpavārs Ingo Kārkliņš gatavo gardas zupas TLPA (Toronto Latviešu pensionāru apvienības) iknedēļas saietiem. Dabūjam baudīt gan latviskās frikadeļu, skābo kāpostu un auksto zupu, gan zupas no citām pasaules malām, piemēram itāļu minestroni un meksikāņu sopa de lima. Kā jau pie latviešiem, pat eksotiskām zupām pa reizei klāt ir dilles. Un zināmas zupas nav ēdamas bez skāba krējuma!”

Saaukstēšanās gadījumā – frikadeļu zupa! (Anda Cook)

Mūsmājās iecienīta ir tā sauktā frikadeļu zupa: palielā katlā sāk vārīt ūdeni, kad tas vārās, pievieno vienu kvartu šķēlēs sagrieztu burkānu. Notīra un sagriež vienu kvartu seleriju. Katlam turpinot vārīties, pievieno sagriež un pievieno aptuveni pusi mazas kāposta galviņas, tad vēl kvartu sagrieztu ‘sarkano’ kartupeļu. Pievieno vērša buljona kubiciņus pēc garšas. Tad pamazām pievieno mazas iepriekš sagatavotas gaļas bumbiņas (es lietoju Swedish meatballs recepti gaļai) un visbeidzot pieliek vienu paciņu saldētus zaļos zirņus. Ēd, bļodiņā ieliekot pa karotei skābā krējuma, un arī sīki sagrieztus skābos gurķīšus.
Nav retums, kad man vīrs vai meita piezvana no darba, ka jūtās saaukstējušies, un jautā, vai varētu vakariņās ēst frikadeļu zupu.

Piparkūkas ar ingvera sukāžu gabaliņiem (Maija Liiv)

Mana māte Lauma iemācīja man gatavot piparkūkas, kad biju maza meitene, un es tās joprojām cepu arī tagad, kad man ir 75 gadi.

Es piedzimu Brisbenā, Austrālijā, 1950. gada decembrī, un dzīvoju tur visu savu mūžu līdz 2016. gadam, kad pārcēlos apmēram 100 km uz ziemeļiem – uz Sanšainkosta reģionu.

Es joprojām izmantoju savas mātes piparkūku recepti, tikai ar dažām nelielām izmaiņām. Tur, kur mana māte izmantoja zelta sīrupu (Golden syrup), es tagad dažreiz lietoju melasi (treacle) un brūno cukuru. Mēs vienmēr katras piparkūkas vidū likām šķēlītē sagrieztu mandeli, kā to paaudzēm ilgi ir darījusi mana ģimene Latvijā, taču tagad, kad dzīvojam ingvera audzēšanas apvidū (Buderimā), katras piparkūkas vidū liekam nelielu gabaliņu ingvera sukādes un atzīstam, ka tas ir ļoti garšīgi.

Viena recepte trīs pierakstos (Ilma Wilkinson)

Ilma stāsta: „Receptes pamats nāk no M. Krones-Baldumas pavārgrāmatas „Ikdienas un svētku galds” (Daugava: Stokholma, 1956). Grāmatu manai mammai dāvināja viņas mamma 1964. gada Ziemassvētkos (mammas un papa pirmajos laulāta pāra Ziemassvētkos).
Mēs receptei nesekojam burtiski, un šo to izmainām: kādus taukus lieto, kādu sīrupu, un es vienmēr lietoju krietni vairāk garšvielas kā te rakstīts (2-3 reizes vairāk).””
Fotogrāfijās ir redzamas trīs šīs receptes pieraksti. Pirmais ir kopēts no Krones-Baldumas pavārgrāmatas un sūtīts pa faksu Ilmai, kura tolaik bija Šanhajā, no māsas biroja Brisbenā, Austrālijā. Otrs ir Ilmas mātes Māras ar roku rakstīts receptes variants. Recepte tulkota angļu valodā, ar Ilmas rakstītām piezīmēm. Trešais šīs receptes variants publicēts Ilmas dēlu bērnudārza izdotā pavārgrāmatā angļu valodā. Tur minēts, ka „viena bērnudārznieku ģimene” izmantoja šo mīklu, lai veidotu pamatni siera kūkai!