Dzintara galds (Dace Gulbe un Inta Grunde)
Dace Gulbe un Inta Grunde jau aptuveni 20 gadus gatavo un klāj svētku galdus latviešiem ASV austrumkrastā — kā ēdināšanas uzņēmums „Dzintars””. Viņas stāsta par populārākajiem ēdieniem (pīrāgi!), par gatavošanas procesu, kā arī dalās pieredzē par neseno Latvijas prezidenta vizīti Priedainē, kurai viņas gatavoja cienastu.
Saimnieces latviešu kopienās ārzemēs: dažādos laikos un valstīs. Fotogrāfijas no muzeja „Latvieši pasaulē” krājuma.
Foto galerijā redzamas latviešu centru un namu saimnieces — personas, kuras dažādās valstīs un laikos rūpējušās par latviešu sabiedrības pasākumu noformējumu un ēdināšanu. Fotogrāfijas no muzeja „Latvieši pasaulē” krājuma.
Svētku galdi latviešu kopienās ārzemēs: dažādos laikos un valstīs. Fotogrāfijas no muzeja „Latvieši pasaulē” krājuma.
Latviešu sabiedrībās ārpus Latvijas svinīgos pasākumos ierasts piedāvāt bagātīgu galdu. Tas tiek gatavots dažādos veidos – pasākuma dalībnieki atnes groziņus, vai dāmu komiteja ir atbildīga par galdu klāšanu. Privātos svētkos daudzreiz galdus klāj latviešu ēdināšanas uzņēmumi.
Šajā galerijā redzamas fotogrāfijas no latviešu kopienu svētku galdiem dažādos laikos un valstīs.
Dāmu komitejas maizīšu balle! (Inta Šķiņķis)
Inta Šķiņķis rīkoja dzimšanas dienas balli dāmu komitejas maizīšu tēmā! Viņa aicināja visus atgriezties bērnības atmiņās un atnest šķīvi ar dāmu komitejas maizītēm divās kategorijās: tradiocionālās dāmu komitejas maizītes un mūsdienu interpretācijas globālā stilā. Pasākumā notika arī sacensības — tika izvēlēta labākā tradicionālā maizīte, labākā mūsdienu interpretācija, labākā garša un labākais izskats!
Dāmu komitejas uzturēja latviešu sabiedrību (Aija Abens)
Vēsturniece un skolotāja Aija Abens stāsta par Dāmu komitejām – to vēsturi un pirmsākumiem, kā arī iesaistīšānos diasporas latviešu sabiedrības ēdināšanā.
Mamma skraida pa veikaliem un meklē „īstos kāpostus”
“Inese Šteinbaha: “Mēs paši skābējam kāpostus. Mamma – Māra Rozenberga – tad skraida pa veikaliem un meklē „īstos kāpostus”. Viņa zina, kādiem jābūt. Mums ir pašiem sava šķērlāde, no Latvijas atvesta.”
Lasis uz paplātes it kā peld! (Ingrīda Hawke)
Ingrīda Hawke klāj galdus Austrālijas latviešu sabiedrībai – kāzām, bērēm un jubilejām. Šajā intervijas fragmentā viņa raksturo pašas radītos svētku galdus: viens no galvenajiem elementiem bieži vien ir lasis, kas uzcepts tā, lai izskatītos, ka tas peld!
Kā var kāpostus rīvēt, ja neiedzer aliņu? (Pēteris Freimanis)
Pēteris Freimanis dalās bērnības atmiņās par vecmāmiņas kāpostiem un stāsta, kā pats sācis skābēt kāpostus, iedvesmojoties no drauga Aigara. Šī nodarbe viņam kļuvusi par tradīciju un pat nelielu dzīves filozofiju – par rūpēm, pacietību un kopā būšanu.
Mazā Māra mežā gāja… (Māra Zeps)
“Mazā Māra mežā gāja, zaļais mežs bij’ viņai māja.” To dzirdēju no vecmāmiņām, ejot kopā sēņot skaistos Latvijas mežos. Neaizmirstamas atmiņas. Pirmos 6 gadus dzīvoju Garciemā. Otrais pasaules karš – ģimenei sākās bēgļu gaitas. 1944. g. 4. oktobrī atstājām Rīgu. Nokļūstot Vācijā, dzīvojām Fišbachas nometnes barakās. Tur sāku pamatskolu. Mācības notika latviešu valodā. 1949. g. decembrī ģimenei radās iespēja braukt uz Ameriku, pelnīt iztiku kā mežstrādniekiem. Vēlāk pārcēlāmies uz Milvokiem.
Ēriks un Aina stāsta par sēņošanu
Mūs ar Ainu gribēja apcietināt. Mēs gājām sēnes lasīt uz mežu, un mūs gribēja apcietināt. Mēs gribam indēt nost kādu!
Atbrauca policija. Angļi, kas tur staigā, tie redz, ka lasa, tie bija paziņojuši policijai un ierodas policija.
Kad mēs to otru māju nopirkām, to bungalo nopirkām – tā bija pie meža. Nu un pa dienu, man draudzenei suns, mēs ejam staigāt, kad beidz darbu, un lasām sēnes. Citreiz mēs ar Ēriku, ar bērniem. Nu ko jūs? Picking mushrooms. They’re poisoned! Es teicu – ja viņi būtu poisoned, es jau būtu sen dead.