Pīrāgi kā māju sajūta (Līva Ozola)

Līva, darbmācības skolotāja Jaunzēlandē, apgalvo, ka pīrāgi viņai sniedz māju un mīļuma sajūtu. Ar pīrāgiem viņa ir cienājusi savus kolēģus skolā un pat iekļāvusi to cepšanu kā uzdevumu skolēnu ēst gatavošanas stundās…

Apzinātības piepildīts pīrāgu gatavošanas piedzīvojums (Dace Dambergs)

Dace Dambergs izmanto pārbaudītu pīrāgu recepti, kas nekad nepieviļ. Tā tapusi, pārveidojot Silmaņa kundzes 1960. gadu recepti. Tieši ar to Silmaņa kundze piedalījās ikoniskajā Austrālijas sieviešu žurnāla „The Women’s Weekly” kulinārijas konkursā un – ieguva balvu!

Par pīrāgiem Dace stāsta: „Pīrāgu gatavošanas mākslu caurvij latviešu leģendas un folklora. Gadsimtiem ilgi vecmāmiņas, mātes un meitas sēdušās ap galdu, lai koptu šo prasmi un sarunātos par ‘sieviešu lietām’. Šī pīrāgu recepte balstās uz 21. gadsimta modernajām ērtībām, kas procesu padara mazāk nogurdinošu un stresa pilnu. Tās ietver mīklas maisītāju ar āķi, mikroviļņu krāsni, pārtikas plēvi, cepamo papīru un pat elektrisko segu. Tomēr recepte aicina arī uz apzinātu, teju austrumniecisku, filozofisku pieeju pīrāgu gatavošanas procesam.”
Fotogrāfijās redzami pīrāgu mīklas gatavošanas soļi Ingas Česlis (Brisbena) izpildījumā.

Pīrāgu cepšanas darbnīca (Brisbenas latviešu biedrība)

Brisbenas latviešu biedrība stāsta: „Vai vēl joprojām gaisā virmo svaigi ceptu pīrāgu smarža? Mēs varam to sajust… un vēl joprojām smaidām!”
2025. gada oktobrī Brisbanes Latviešu namā, Austrālijā notika pīrāgu cepšanas darbnīcā! Tā bija silta, garšīga, smaržīga, un prieka pilna pēcpusdiena!
Brīnišķīgā Dace Damberga soli pa solim parādīja pīrāgu tapšanas procesu — no mīklas un pildījuma gatavošanas līdz pat saviem meistara padomiem par pīrāgu formēšanu un apziešanu. Viņa dalījās arī savos ģimenes stāstos, kas piešķīra sarīkojumam īpašu sirsnību.
Virtuvē Dacei pievienojās Jasmine, Inga un Zīle, kuras dalījās savās pieredzēs, stāstos un parādīja vēl vienu veidu, kā skaisti formēt pīrāgus. Apmeklētāji arī paši izmēģināja pīrāgu veidošanas metodes, un pagaršoja svaigi izceptos pīrāgus.
Foto autors: Garen Krūmiņš

Pat kaķis ož pēc kāpostiem… (Irene Kreilis)

Irene Kreilis stāsta:
„Es gatavoju šmorētus kāpostu pēc savas receptes: baltais pipars, lauru lapas, speķi apcep, samaļ, apcep sīpolus, ķimenes.
Labi daudz brūnais cukurs arī palīdz – tas ir ½ krūze.
Sešas stundas cepeškrāsnī. Cepoties tās maliņas apdeg, un tas ir tas garšīgākais. Pierīvēju burkānus.
Nedēļu kāposti var tikt atsildīti. Bērni sūdzējās, ka pat kaķis ož pēc kāpostiem! Visa māja oda ‒ mēteļi, drēbes.”

Stāstu pierakstīja un iesūtīja Dagnija Roderte

Pīrāgu recepšu mēģinājumi un kļūdas (Amanda Whittaker-Lee)

Amanda — kanādiete, kas precējusies ar Kanādas latvieti — augstu vērtē kultūras nodošanu savai meitai, tostarp arī vīra mantojumu. Viņa vienmēr bija vēlējusies pamēģināt cept pīrāgus, un nu beidzot ir sākusi ceļu, lai apgūtu un pilnveidotu šo recepti. Pēc diviem neveiksmīgiem, lai gan joprojām gardiem mēģinājumiem Amanda vērsās Facebook grupā „Latvian Favorite Foods”, lūdzot padomu — ko viņa dara nepareizi un kādi ieteikumi varētu palīdzēt.

Man ir naktsvirtuve! (Inga Lucāns)

Inga dalās ar savu daudzu gadu pieredzi piparkūku un pīrāgu cepšanā. Viņa uzskata, ka pīrāgu gatavošanā nav nekādu noslēpumu, cilvēkiem nevajadzētu baidīties mēģināt, jo tas patiesībā nemaz nav tik grūti. Savukārt piparkūku slepenā sastāvdaļa, pēc Ingas domām, ir ticība!

Piparkūku nometnes Itālijā (Ilze Atardo)

llzei Ziemassvētki vienmēr saistījušies ar piparkūkām. Tagad, dzīvojot Itālijā, viņa rīko piparkūku nometnes, kurās pulcējas gan Itālijas latvieši, gan arī dalībnieki no Luksemburgas un Vācijas. Trīs dienu garumā viņi kopā cep piparkūkas, gatavo ēdienu, dejo, dzied un vienkārši izbauda kopā būšanu.
2023. gadā Ilze kopā ar kolēģi Līgu par šo iniciatīvu saņēma diasporas skolu konkursa „Zelta pūka” balvu.

Vēl divas dienas māja smaržo pēc kūpinājumiem un rasola! (Laila Rudzone)

Uz svētku galda mājās ir rosolīts. Vienmēr norunājam, ka šoreiz gatavosim to nedaudz mazāk, bet allaž sanāk liela bļoda, kuru izēd tukšu vienmēr. Dažreiz uzžāvējam vistiņas vai karpu ar ķiplociņiem un dillītēm.
Un galda karaliene ir mājās cepta torte ar brūkleņu ievārījumu un vārīto krēmu. Brūkleņu-ābolu ievārījumu var izvārīt arī Vācijā. Brūklenes svaigā veidā nekur neatradu, bet saldētas var nopirkt Mix Markt veikalā. Tad brūklenes liek katlā ar mizotiem āboliem, nedaudz cukuru un krustnagliņu garšai. Zapte gatava!
Šajā veikalā var nopirkt arī dilles, kuras – kā izrādās – ir problemātiski nopirkt citos veikalos svaigas, žirgtas un smaržīgas, ko likt pie salātiem vai uz vārītiem kartupelīšiem. Pēc mājas svinībām māja smaržo pēc kūpinājumiem un rosola vēl divas dienas!

Stāstu iesūtījusi Laila Rudzone

Kāpostus skābējot, virs kubula ir jābučojas (Laila Rudzone)

Tā nu tas sanācis, ka kādu laiku dzīvoju Vācijā. Mājas ēdieniem ir ģenētiskā atmiņa, par omes pankūkām, vai tēta līdakas kotletēm, jeb bērnības garšas. Arī štovēti kāposti ziemassvētku galdā atgādina par kāpostu skābēšanu pie omes laukos.
Rudenī, kad no tīruma novāktas lielas kāpostgalvas, tās, saliktas kaudzē sētsvidū zem kupla ozola, gaidīja čaklas rokas. Dzeltenās ozollapas, lēnām gaisā virpuļojot, krita uz kāpostgalviņām. Mazliet dzestrais miglas rīts nebija traucēklis lielajai kāpostu skābēšanas ballei.

Laicīgi tika sagatavots koka kubuls, tas ar verdošu ūdeni izbrucināts un izberzts tīrs. Koka mucas un kubulus vectēvs gatavoja pats. No istabsaugšas nonesa kāpostu rīvi, kas tik saudzīgi tika glabāta no gada uz gadu. Ome apsējusi priekšautu katru kāpostgalvu rūpīgi notīrīja no pirmajām lapām līdz baltai kāpostgalvai. Vectēvs to lika kāpostu rīvē un, koka kastīti stumjot turpu šurpu, to saēvelēja. Baltās kāpostu strēmeles ar dažiem sarīvētiem burkāniem un ķimenēm zem koka stampas mucā patīkami gurkšķēja. Ar stampu kāpostus piespieda tik ilgi līdz atdalījās sula.

Kad kubuls bija pilns ar kāpostiem, uzlika koka dēlīšu vāku un akmeni kā slogu. Kāpostus atstāja skābēties. Kādu nedēļu katru dienu tos iebakstīja līdz mucas dibenam, lai iziet gāzes. No Latvijas, Lubānas puses ir sens ticējums, ka, kāpostus skābējot, virs kubula ir jābučojas, tad tie labi stāvot. Par vārdu patiesumu var pārliecināts katrs pats kurš tos skābē! :)))

Un – lai skābi kāposti būtu veselīgi, ar labajām probiotiskām baktērijām, kas nodrošina laimes hormona serotonīna producēšanu zarnu traktā – skābējot pievieno tikai sāli. Sāli liek 20 g uz 1 kg kāpostu un burkānu kopīgo masu. Pārsālīt kāpostus nevajag, lai tie pirms ēšanas nav jāskalo, bet labumiņš paliek kāpostos.

Ziemas sezonā, kad kāds saaukstējās, ome ar bļodiņu rokās teciņiem vien prom uz pagrabu. No lielā kubula izķeksēja kāpostus un atnesa uz istabu C vitamīnu dozu. Bērniem – lai garšīgāk – uzkaisīja nedaudz cukuriņu. Vitamīnu trieciendeva visus vājiniekus piecēla kājās. Un skābētu kāpostu suliņā ir spēks, to padzerties pie tirgus sievām nācis ne viens vien, kam gadījies par mēru sīvo paņemt. Kāpostos ir spēks un veselība un tā iet caur vēderu.

Vācijā neskābēju kubulus ar kāpostiem, bet mazāku apjomu. Tad sanāk gan skābu kāpostu zupai, gan štovētiem kāpostiem pie cūkgaļas cepeša, gan ko noēsties sakapātus salātos ar eļļu.

Stāstu iesūtījusi Laila Rudzone. Fotogrāfija no Lailas privātā arhīva.