Mamma skraida pa veikaliem un meklē „īstos kāpostus”

“Inese Šteinbaha: “Mēs paši skābējam kāpostus. Mamma – Māra Rozenberga – tad skraida pa veikaliem un meklē „īstos kāpostus”. Viņa zina, kādiem jābūt. Mums ir pašiem sava šķērlāde, no Latvijas atvesta.”

Kā var kāpostus rīvēt, ja neiedzer aliņu? (Pēteris Freimanis)

Pēteris Freimanis dalās bērnības atmiņās par vecmāmiņas kāpostiem un stāsta, kā pats sācis skābēt kāpostus, iedvesmojoties no drauga Aigara. Šī nodarbe viņam kļuvusi par tradīciju un pat nelielu dzīves filozofiju – par rūpēm, pacietību un kopā būšanu.

Mazā Māra mežā gāja…

“Mazā Māra mežā gāja, zaļais mežs bij’ viņai māja.” To dzirdēju no vecmāmiņām, ejot kopā sēņot skaistos Latvijas mežos. Neaizmirstamas atmiņas. Pirmos 6 gadus dzīvoju Garciemā. Otrais pasaules karš – ģimenei sākās bēgļu gaitas. 1944. g. 4. oktobrī atstājām Rīgu. Nokļūstot Vācijā, dzīvojām Fišbachas nometnes barakās. Tur sāku pamatskolu. Mācības notika latviešu valodā. 1949. g. decembrī ģimenei radās iespēja braukt uz Ameriku, pelnīt iztiku kā mežstrādniekiem. Vēlāk pārcēlāmies uz Milvokiem.

Sertificētā sēņotāja Mičigānā (Larisa Mednis)

Larisa Mednis uzskata, ka viņas aizraušanās ar sēņošanu nāk no latviskām saknēm. Pirms vairākiem gadiem viņa pievienojās sēņotāju klubam Mičiganā, ASV, kur speciālistu vadībā apguva sēņu vākšanu un to noteikšanu. Šodien Larisai ir Mičiganas štata sertifikāts par savvaļas sēņu vākšanu, kas viņai ļauj legāli pārdot sēnes. Kā veģetāriete viņa bieži izmanto sēnes kā garšīgu un sātīgu gaļas aizstājēju savās iecienītākajās receptēs.

Omīte iemācīja, kā skābēt kāpostus (Kalvis Mikelšteins)

Katru gadu Kalvis Mikelšteins skābē kāpostus, un pēc tam pārdod tos latviešu Ziemassvētku tirdziņos ASV. Kalvim kāposts ir gandrīz mīļākais dārzenis — viņam patīk ēst tos aukstus, pievienojot svaigas ābolu šķēles, reizēm arī svaigi sakapātu sīpolu.

Kā es gatavoju rasolu (Dastins Betčers)

Mana sieva Signe un es esam precējušies apmēram 6 gadus. Mēs dzīvojam Fortveinas pilsētā, Indiānā, ASV … Mana sieva ir no Latvijas, un es pats esmu bijis Latvijā kādas divpadsmit reizes…

Vita par agrajiem gadiem Ņujorkā

Vita Ramane stāsta par pirmajiem gadiem Ņujorkā ASV 20. gadsimta 50. gados: Pec dažiem gadiem bija jāatrod – kur tad var tās asinsdesas dabūt?