Speķa pīrāgi (Aivars Sinka)
Sulgreiva, Lielbritānija
450 g kūpināta bekona vai žāvētas cūkas krūtiņas
1 vidēji liels sīpols
Sāls un malti melnie pipari pēc garšas
MĪKLAS SASTĀVDAĻAS
~900 g kviešu miltu ar lielu lipekļa (olbaltumvielu) daudzumu (cieto kviešu milti, angl. strong flour, 550. tips vai Manitobas milti)
55 g svaigā rauga vai 3 tējkarotes sausā rauga
2 tējkarotes cukura
1 tējkarote sāls
225 g sviesta
570 ml jeb 2⅓ krūzes piena
1 ola
PAGATAVOŠANA
1. Sasmalcini sīpolus un bekonu, pievieno sāli un piparus pēc garšas, samaisi un ieliec pildījumu ledusskapī.
2. 1 krūzē jeb 250 ml silta piena iemaisi raugu un cukuru, līdz tas aktivizējas un redzami burbuļo. Izkausē sviestu 1 krūzē jeb 250 ml piena, pievieno sāli, mazliet atdzesē, pievienojot atlikušo pienu. Pārlej lielā bļodā un pievieno rauga maisījumu.
3. Bļodā iesijā daļu miltu, maisi ar karoti, tad izmanto vienu roku. Pakāpeniski pievieno vēl miltus, mīcot, līdz mīkla vairs nelīp pie rokām un ir mīksta un elastīga. Uzmanies no pārāk daudz miltu pievienošanas, lai mīkla nekļūtu stingra. Turpini mīcīt, apsedz mīklu ar dvieli, novieto siltā vietā un ļauj uzrūgt, līdz tā dubultojas apjomā – parasti līdz vienai stundai.
4. Izrullē mīklu garā desā, sagriez to vienādos valrieksta izmēra gabalos. Izņem bekona maisījumu no ledusskapja. Paņem mīklas gabaliņu un saplacini to plaukstā. Ar tējkaroti uzliec nedaudz maisījuma uz mīklas. Pārloki augšējo malu un ar īkšķiem rūpīgi aizspied pīrāga sānus.
5. Liec pīrāgus ietaukotā pannā vai uz cepampapīra ar aizspiestajiem sāniem uz leju. Uzkarsē cepeškrāsni līdz maksimālajai temperatūrai (tāpat kā maizes cepšanai). Sakul olu ar nedaudz ūdens vai piena un rūpīgi apsmērē katru pīrādziņu. Cep 10–15 minūtes, līdz tie kļūst zeltaini brūni. Uzliec pīrāgus uz dzesēšanas restēm un apklāj ar virtuves dvieli uz 10 minūtēm. Pīrāgus var droši iesaldēt, tiklīdz tie ir atdzisuši.
MUZEJA VIRTUVES PIEZĪME
Iesakām lietot ieteiktos miltus ar augstu olbaltumvielu saturu, lai mīkla būtu elastīga un noturīga, kā arī ļoti uzmanīties no pīrāgu pārcepšanas, lai tie nekļūtu cieti.
Elīnas Kursītes foto.







Aivars Sinka, kurš piedzima un uzauga Lielbritānijā, bet tagad dzīvo Latvijā, savus pīrāgus cep pēc savas mammas Mildas Sinkas receptes. “Ļoti iespējams, ka tāpat pīrāgus cepa viņas mamma. Man pagāja ilgs laiks, kamēr sanāca labi pīrāgi. Sanāca arī padaudz pīrāgu apēst,” stāsta Aivars.
Aivara bērnības atmiņas saistās ar garo ceļu uz latviešu skolu, kad visa mašīna smaržoja pēc pīrāgiem: “Mamma vienmēr veda pīrāgus uz latviešu skolu, cepa uz sarīkojumiem. Kad bija ģimenes saieti, mums vienmēr bija pīrādziņi.”
Aivara sieva Nikola ir angliete, viņu ģimenē izaudzinātas trīs meitas – Elīze, Anna un Māra. “Es savā laikā cepu daudz pīrāgu. Man šķita svarīgi, lai manas meitas saprastu, ka latviešu ēdiens ir atšķirīgs no angļu. Pusdienām skolā bieži meitenēm ieliku kādu pīrādziņu,” stāsta Aivars. Pīrāgi iegaršojās arī meitu skolotājām, viņš pat uzrakstīja pīrāgu recepti arī angļu valodā, jo “samērā bieži arī citi angļu paziņas gribēja pamēģināt cept pīrāgus”.
Starp latviešu un angļu pīrāgiem ir atšķirība. “Latvieši liek kūpinātu gaļu, angļi liek bekonu, kas pirms tam jācep, lai var ēst. Un garšas ir atšķirīgas, bet abas ir labas,” stāsta Aivars.
Aivaram allaž mājās ir pīrāgi – ja ne svaigi cepti, tomēr mīksti un smaržīgi vienmēr: “Pīrāgi labi saldējas. Man parasti kādi 50 pīrāgi ir iesaldēti, lai var jebkurā brīdī uzsildīt!”
