Rupjmaize ar griķu un mārdadžu miltiem (Diāna Zariņa)
Bergena, Norvēģija
SASTĀVDAĻAS
800 g rupjo rudzu miltu
500 g smalko jeb bīdelēto rudzu miltu
2 ēdamkarotes nefermentētā sausā rudzu
iesala
2 ēdamkarotes fermentētā sausā rudzu
iesala
200 g griķu miltu
70 g mārdadža sēklu miltu
200 g ierauga
1,2 l jeb 5 krūzes karsta ūdens
2 tējkarotes sāls
3 ēdamkarotes medus
3 ēdamkarotes miežu iesala ekstrakta
3 ēdamkarotes ķimeņu
dažādu sēklu maisījums pēc izvēles
sviests
PAGATAVOŠANA
1. Lielā bļodā ieber rudzu miltus un sauso rudzu iesalu, aplej ar karstu ūdeni, samaisi. Pārklāj ar dvieli, lai atdziest līdz 40 °C, tad iemaisi ieraugu, kas saglabāts no iepriekšējās maizes cepšanas. Labi samaisi, pārklāj bļodu ar dvieli un liec rūgt siltā vietā vai krāsnī (25–30°C) uz nakti vai 12–14 stundām.
2. Izņem mīklu no krāsns, saglabā sauju mīklas nākamajai cepšanas reizei un ieliec noslēgtā traukā ledusskapī. Iesmērē ar sviestu 3–4 maizes formas un iekaisi tajās mazliet miltu.
3. Izteiksmīgākai garšai mīklai pievieno griķu
miltus, mārdadža sēklu miltus, sāli, medu, miežu iesala ekstraktu un iepriekš ar karstu ūdeni aplietas ķimenes. Visu samaisi.
Pakāpeniski pievieno smalkos rudzu miltus un rūpīgi ar rokām mīci apmēram pusstundu, līdz mīkla turas vēl pie plaukstas, bet atlec no trauka. Ja vēlies pievienot sēklu maisījumu, to mīklai pievieno mīcīšanas beigās.
4. Gatavo mīklu liec formās tā, lai augšdaļā būtu vismaz ⅓ tilpuma brīvas vietas rūgšanai. Nogludini ar slapju nazi, pārklāj ar dvieli un liec rūgt siltā vietā vai krāsnī (25–30°C) uz 3–4 stundām.
5. Uzsildi krāsni līdz 210°C temperatūrai ventilatora režīmā. Liec visas formas krāsnī un cep 15 minūtes. Samazini temperatūru līdz 180°C un cep vēl stundu.
6. Izņem maizi no krāsns un formām, noliec uz koka virsmas, apsmērē ar medus ūdeni,
apsedz ar samitrinātu dvieli, pārklāj ar sausu dvieli un pa virsu klāj segu, ļaujot maizei atdzist un turpināt gatavoties līdz nākamajai dienai.
MUZEJA VIRTUVES PIEZĪME
Ja krāsnī nav ventilatora režīma, palielini krāsns temperatūru par 20°C.
Elīnas Kursītes foto.







Diāna Zariņa Norvēģijā dzīvo jau desmit gadu, maizi sākusi cept pirms trim gadiem, jo “Norvēģijā ar maizīti ir, es teiktu, pašvaki. Viņiem maize ir tāda pelēka. Mēs visādi mēģinājām izlīdzēties. Veikalā varēja nopirkt no Zviedrijas atvestu tādu kā tumšāku maizi, bet nebija tas.”
Tā nu palēnām nobrieda doma pašai sākt cept maizi, meklējot un atrodot informāciju internetā. Diāna savu mīklu mīca bļodā un cep maizes formās, apmēram reizi nedēļā. Ja agrāk rudzu miltus ar čemodānu vedusi no Latvijas, tad tagad atradusi vietējo saimniecību, kur var nopirkt ekoloģiskos rudzu miltus. “Es tagad no Latvijas vedu griķu miltiņus, tos es arī pieberu klāt,” stāsta Diāna. Vēl viņa savai maizītei liek klāt medu un mārdadža sēklas – “Tas vairāk no
veselības viedokļa, jo es domāju, ka labs labu nemaitā!”
Diāna, mīcot mīklu, bieži dzied tautasdziesmas. “Tajā procesā ir kaut kāds svētums, ko tā īsti vārdiem pat laikam nevar izstāstīt. Cepot maizi, tas ir ceļš pie sevis, pie savām saknēm, pie savas būtības. Tur arī kaut kāda mīlestības deva ir. Tas ir kaut kas no senčiem, kaut kas no turpinājuma,” uzskata Diāna.
Diānas sirds joprojām pieder Latvijai, kur aug piecas mazmeitas. Viņa ir pārliecināta, ka noteikti atgriezīsies un turpinās cept maizi arī Latvijā, mīcot mīklu savā īstā koka abrā.
Kad Diānai pavasarī bija apaļa jubileja, viņa pirmo reizi dzīvē tortes vietā uzcepa sev svētkos rudzu maizi.
