Kur Filadelfijā dabūt bīdelētos miltus? (Inta Grunde un Valdis Bašēns)

Fragments no intervijas ar Intu Grundi un Valdi Bašēnu muzeja ekspedīcijā Filadelfijā, ASV 2015. gadā.

Inta: „Mamma vienmēr meklēja [to], ko viņa sauca par bīdelētiem miltiem. Nevis tos tumšos rudzu miltus, bet bīdelētos. Tos ir ļoti grūti atrast šeit. Man jābrauc pusstundu uz ziemeļiem uz tādu noliktavu, kur man speciāli jāpasūta. Tad es ņemu 100 mārciņas uzreiz. Jo to tumšo mēs varam nopirkt maisiņos šur un tur, bet tos bīdelētos mēs nevaram.”

Valdis: „Par tiem miltiem. Kad mēs iebraucām, mēs dzīvojām tādā vietā, kur bija ļoti daudz igauņu un daudz japāņu un latviešu. Un tad vietējā pārtikas veikalā varēja dabūt tieši tos miltus. Un gadiem ilgi visas igaunietes un latvietes gāja pēc tiem miltiem. Un tad tas īpašnieks aizgāja pensijā un to veikalu slēdza. Tagad izmisums. Kur dabūt?”

Maize, kas glabāta kā mājas simbols (Vilhelms Griķis)

Vilhelma Griķa sviesta trauks, kurā ir glabāti mājas simboli: rupjmaize, labības vārpas, santīmi. No Latvijas tie izvesti bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā. Šādi oranži bakelīta sviesta/tauku trauki tika izdalīti karavīriem vācu armijā.

Kanādas maizniekmeistars no Latvijas (Kārlis Atars)

Maizniekmeistara Kārļa Atara dokumenti no muzeja „Latvieši pasaulē” krājuma.

Pirms Otrā pasaules kara Kārlim piederēja maiznīca Rīgā, Avotu ielā. Pēc kara, nonācis Vācijā bēgļu nometnē Šlēzvigā, viņš strādāja Starptautiskās bēgļu aģentūras UNRRA ceptuvē, cepot maizi bēgļiem. Nonākot Kanādā, Londonas pilsētā, Kārlis atvēra savu maiznīcu „Riga Rye”. Maiznīca strādāja līdz 1980. gadam, kad Kārlis devās pensijā un pārcēlās uz Toronto.

Riktīgs maizes kukulis no laukiem (Kristaps un Zinaīda Jaunzemji)

Vēstulē, kas atrodas muzeja „Latvieši pasaulē” krājumā, Kristaps Jaunzemis Latvijā raksta savai sievai Zinaīdai Nebraskā 1959. gada 18. jūlijā: „Jocīgi tas jau izklausās, bet ja atvaļinājuma laikā uz laukiem dabūtu vienu “riktīgu” laucinieku maizes kukuli – sakaltētu un nosūtītu Jums? Tas taču ļoti grūti man šķiet, ja veselus 15 gadus neesat rudzu maizi dabūjuši nogaršot! Es gan, laikam, būtu pavisam “pašvaks” tapis, ja man no baltmaizes būtu jāpārtiek!”

Ģimene tika izšķirta Otrā pasaules kara laikā. Leģionārs Kristaps Jaunzemis pec kara tika izsūtīts. Kad viņš pēc izsūtījuma atgriezās Latvijā, viņam Latvijas rupjmaize bija viegli pieejama. Savukārt Kristapa sieva Zinaīda ar bērniem kara laikā bija devusies bēgļu gaitās no Latvijas un nonākuši ASV. Lai gan vīra un sievas saikne tika atjaunota vēstulēs, viņi vairs nekad nesatikās.

Abra ar latvju rakstiem (Edgars un Zigrīda Švinka)

Šo koka abru ir darinājis Edgars Švinka savai sievai Zigrīdai, pēc tam, kad viņi nonāca Adelaidē, Austrālijā. Zigrīda to izmantoja maizes cepšanā daudzus gadus. Abru muzejam “Latvieši pasaulē” dāvināja Edgara un Zigrīdas meita Rasma Lācis.

Almas abra (Alma Upesleja)

Šo abru Kārlis Upesleja (1902-1989) izgatavoja savai sievai Almai (1906-2002) pēc ierašanās Amerikās Savienotajās Valstīs, lai viņa arī svešumā varētu cept latviešu maizi. Alma cepa rupjmaizi savai ģimenei un arī Milvoku latviešu sabiedrībai Viskonsīnā. Meita Anna Vējiņa (1932-2015) mantoja abru un turpināja arī mammas lomu – cepa rupjmaizi.

Annas piemiņai Milvoku draudzes vēstīs rakstīts: “”Pateicamies Dievam par Annas kalpošanu gan draudzes padomē, gan Daugavas vanadzēs, gan Latviešu namā un Kreditsabiedrībā. Viņas ceptā maize nesa svētību neskaitāmiem latviešiem!””

Linu dvielis ar monogrammu AU (Alma Upesleja), visticamāk, izvests no Latvijas bēgļu gaitās. Dvielis lietots mīklas apklāšanai. Maizes cepšanai Alma lietoja arī koka menti, lai samaisītu ieraugu ar ūdeni un miltiem. Abru, dvieli un menti muzejam “Latvieši pasaulē” uzdāvināja Vita Kākulis.

Damberga ģimenes abra (Jaime Dambergs)

Jaime Dambergs stāsta par „briesmīgi” garšīgo maizi, ko nedēļas nogalēs Brazīlijā cepa viņa māte. Jaime Dambergs interviju muzeja „Latvieši pasaulē” kuratorei Mariannai Auliciemai un pētniecei Brigitai Tamužai sniedza muzeja ekspedīcijā Vārpā, Brazīlijā 2013. gadā.

Vienmēr vienu kukuli aizveda mācītājam! (Jānis Grimbergs)

Jānis Grimbergs stāsta par maizes cepšanu viņa mājās bērnībā – kā kukuļus cepa uz banānu lapām, un kā mamma izcepa maizi ar „īsto”” garšu, kaut arī nebija rudzu miltu. Jāņa Grimberga intervija muzeja „Latvieši pasaulē” kuratorei Mariannai Auliciemai un pētniecei Brigitai Tamužai snigta muzeja ekspedīcijā Vārpā, Brazīlijā 2013. gadā.