SĒnes & skĀbie kĀposti
OKTOBRIS 2025
Jūs, ko, mani uz sēņu skolu sūtīsiet? (Austra Muižniece)
Itālija
Austra Muižniece ir redzējusi sēnes mežā Lazio reģionā pie Romas. Viņas iekšējais latvietis sašutis: izrādās, viņai jāiziet 12 stundu kurss par sēņošanu, lai drīkstētu tās lasīt!
Foto no Austras Muižnieces privātā arhīva.
Austra Muižniece Romā stāsta par veikalā nopirktām bekām. Austra stāsta: “Kognitīvās sēņu disonanses sākums Itālijā – šausmīgi priecīga Austra, kas atradusi baravikas Romas Eataly lielveikalā, lepni tās zvanā rāda mājiniekiem, bet vēl nav atgriezusi vaļā kātus un nezina, kas viņu sagaida. O teora, o mores, svēts sašutums, kad atklājas, ka itāļi uzdrīkstas smalkā veikalā pārdot tārpainas sēnes, ko neviens sevi cienošs latvietis no meža nenestu ārā. Bija jānofiksē lietiskie pierādījumi! Beigu beigās gan izdevās uztaisīt lielisku sēņu paēdienu ar nedaudzajām baravikām, kas nebija tārpainas, un klāt piepirktām citām sēnēm.”
Austra Muižniece stāsta par labāko pirkumu tūristu braucienā: “Varu būt neaprakstāmi skaistā vietā, piemēram, Amalfi piekrastē, bet dienas prieks ir tikšana pie izcila sēņu nazīša, ja ne pie pašām sēnēm.”
Austra Muižniece stāsta par sēņu pirkšanu Itālijā: “Kā te uz vietas izskatās tirgojamas sēnes. Kārta, Dēkla un Laima gan jau nosoda par sēņu pirkšanu, bet ko padarīsi, ja vēl nav sēņu lasīšanas sertifikāta. Vēlākos gados izrādījās, ka beku tirgošana ar veselu sakni vismaz Romas reģionā un arī Toskānā ir standarts, tāpēc iet kā Forestam Gampam ar šokolādes konfektēm, nekad nezini, kas tai bekā būs iekšā. Ir gadījies redzēt pat baraviku karpačo ar acīmredzamiem tārpu izēstiem caurumiem.”
Austra Muižniece stāsta par sēņošānu Itālijā neparastā vietā: “Ja paši tiek pie lasīšanas, tad gan ir lielumlielie prieki. Bildes no Toskānas ar mammu, kur bijām Boboli dārzos Florencē. Ar vienu ausi klausoties gida stāstījumā, perifērā redze pamanīja bekas visapkārt, nebija izvēles nesalasīt. Jāpiezīmē, ka bija gandrīz vai kauns lasīt sēnes plastmasas maisiņā, jo tad tās sasmok un ātrāk bojājas, bet nekādu citu variantu jau nebija. Uz vietas Latvijas mežos, ja ietrāpi kādā izcilā sēņu pudurītī nesagatavojies, vari no, teiksim, džempera uztaisīt improvizētu auduma maisiņu, lai gardumus aizstieptu mājās, bet Florencē uz tik ekscentrisku rīcību nebiju gatava!”
Austra Muižniece stāsta par sēņu audzēšanu: “Ja latvietis nu nekādi netiek pie sēnēm mežā, reizēm sēnēm jānāk pie latvieša. Tiku pie austersēņu micēlija kastes, noliku dārzā, cītīgi laistīju, pāris reizis dienā kārtīgi nopētot un sērīgi apcerot, ka nekas dižs jau tur nesanāks. Ilgu laiku nekas arī nesanāk, bet, kad sēnes sāk beidzot augt, viņas aug tā, ka vienubrīd kļūst bail, vai nepārņems visu māju vai, dies pas, neieaugs kaimiņu dārzā. Bet vismaz ir izpildīts noteikums par to, ka kārtīgam latvietim sēnes jālasa pašam, nevis veikalā jāpērk.”
