Ivars stāsta par žāvējumiem

Kas tev pietrūkst no Latvijas?
Zefīri. Nāca tādās biezās kastēs. Viņi bija tādi 6 vai 8 bija iekšā kastē – riktīgi pufīgi, apaļi, smuki. Tie vaniļas Tagad viņi citas lietas liek klāt un man viņi negaršo. Man nupat atsūtīja Egils Melbārdis no Nacionālā teātra abi divi ar sievu teātra žurnālus un zefīrus. Krējuma zefīrus un tos vaniļas zefīrus. Viņi atnāca tākā izrulēti. Plakaņi, tākā plāceņi.

Vēl kautkas pietrūkst?
Kārumi man nav nekad pietrūkuši. .. viena lieta ko Amerikā nevar dabūt, ko Latvijā var nopirkt katrā veikalā, ir miežu putraimus. Ja tu te vāri bukstiņputru, vai ko, tad garša sanāk pavisam savādāka. Esmu atradusi viena lieta ko var aizvietot ir auzu putraimi, viņi neuzbriest kā mieži bet kautkas garšā ir līdzīgs. Man stiprie ēdieni vairāk pietrūkst nekā našķi. Mājas ēdieni, kā skābeņu zupa, tu nevari te nopirkt skābenes. Žāvējumi. Amerikā nav žāvējumi riktīgi, viss te ir izvazāts pa tām dūmu vannām. Kad tu sāc saprast ka tā ir ķīmikālija kas dod to garšu, tas nav īsts kūpinājums, sāk palikt arī žēl naudas. Tu neticēsi cik grūti ir atrast ko Latvijā uzskata par pilnīgi vienkāršu.

Ivars Stonins
Intervējusi Ieva Vītola 2016. gada maijā
Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs intervija