SVĒTKU GALDS

  • Gaļa
  • Gurķi
  • Jāņu siers
  • Kāposti
  • Kūkas
  • Maize
  • Pasha
  • Piparkūkas
  • Pīrāgi
  • Rasols
  • Recepte
  • Saldie ēdieni
  • Sēnes
  • Zivis
  • Zupas
Ingrida Hawke

Ingrīda Hawke klāj galdus Austrālijas latviešu sabiedrībai – kāzām, bērēm un jubilejām. Šajā intervijas fragmentā viņa raksturo pašas radītos svētku galdus: viens no galvenajiem elementiem bieži vien ir lasis, kas uzcepts tā, lai izskatītos, ka tas peld!

Dāmu komitejas maizīšu balle! (Inta Šķiņķis)

Inta Šķiņķis rīkoja dzimšanas dienas balli dāmu komitejas maizīšu tēmā! Viņa aicināja visus atgriezties bērnības atmiņās un atnest šķīvi ar dāmu komitejas maizītēm divās kategorijās: tradiocionālās dāmu komitejas maizītes un mūsdienu interpretācijas globālā stilā. Pasākumā notika arī sacensības — tika izvēlēta labākā tradicionālā maizīte, labākā mūsdienu interpretācija, labākā garša un labākais izskats!

Toronto latviešu biedrības jubilejā, 20. gs. 60. gadi.

Latviešu sabiedrībās ārpus Latvijas svinīgos pasākumos ierasts piedāvāt bagātīgu galdu. Tas tiek gatavots dažādos veidos – pasākuma dalībnieki atnes groziņus, vai dāmu komiteja ir atbildīga par galdu klāšanu. Privātos svētkos daudzreiz galdus klāj latviešu ēdināšanas uzņēmumi. Šajā galerijā redzamas fotogrāfijas no latviešu kopienu svētku galdiem dažādos laikos un valstīs.

Dace Gulbe un Inta Grunde

Dace Gulbe un Inta Grunde jau aptuveni 20 gadus gatavo un klāj svētku galdus latviešiem ASV austrumkrastā — kā ēdināšanas uzņēmums „Dzintars"". Viņas stāsta par populārākajiem ēdieniem (pīrāgi!), par gatavošanas procesu, kā arī dalās pieredzē par neseno Latvijas prezidenta vizīti Priedainē, kurai viņas gatavoja cienastu.

Inta stāsta par viesībām viņu mājās

Mūsu mājās jau divas trīs dienas iepriekš mēs gatavojām visādus ēdienus. Kādreiz mūsu mājās mēs ēdām trīs reizes: sabrauca visi uz vakariņām — tā ap sešiem — un ēda silto galdu; pēc tam vīrieši aizgāja kārtis spēlēt, sievieši mazgāja traukus, un tad bija kafijas galds; un tad ap diviem trijiem no rīta mamma klāja auksto galdu. No Intas Grundes intervijas muzejam „Latvieši pasaulē”. Intervējusi Ieva Vītola 2016. gadā.

Maija Liiv: „Šī fotogrāfija uzņemta bēgļu (DP) nometnē Ziemeļvācijā apmēram 1947. gadā, manas mātes draudzenes konfirmācijas laikā. Mana māte, iespējams, piedalījās tajā, kā tika sagatavots jebkurš pieejamais ēdiens tajos tūlītēji pēckara gados.”

"Mana ģimene izbēga no Latvijas 1944. gadā un 1950. gadā apmetās uz dzīvi Brisbenā, Kvīnslendā, Austrālijā, un es piedzimu tur. Šajā pirmssvētku laikā ar ilgu un siltu nostalģiju atceros bērnības vienreiz gadā notikušo latviešu svētku mielastu. Manam brālim un man dzimšanas dienas bija ap Ziemassvētkiem, tāpēc mūsu mājās vienmēr notika liela ģimenes un draugu svinēšana. Gaidas un gatavošanās sākās jau labu laiku iepriekš. Atceros, kā izņēmām savus labākos šķīvjus un servēšanas traukus, spodrinājām reti lietotās sudrablietas, un devāmies iepirkties uz tālo delikatešu veikalu — vienīgo vietu tajos laikos, kur varēja dabūt nepieciešamās sastāvdaļas mūsu svētku galdam. Man ļoti patika šī...

Vēl divas dienas māja smaržo pēc kūpinājumiem un rasola! (Laila Rudzone)

Uz svētku galda mājās ir rosolīts. Vienmēr norunājam, ka šoreiz gatavosim to nedaudz mazāk, bet allaž sanāk liela bļoda, kuru izēd tukšu vienmēr. Dažreiz uzžāvējam vistiņas vai karpu ar ķiplociņiem un dillītēm. Un galda karaliene ir mājās cepta torte ar brūkleņu ievārījumu un vārīto krēmu. Brūkleņu-ābolu ievārījumu var izvārīt arī Vācijā. Brūklenes svaigā veidā nekur neatradu, bet saldētas var nopirkt Mix Markt veikalā. Tad brūklenes liek katlā ar mizotiem āboliem, nedaudz cukuru un krustnagliņu garšai. Zapte gatava! Šajā veikalā var nopirkt arī dilles, kuras – kā izrādās – ir problemātiski nopirkt citos veikalos svaigas, žirgtas un smaržīgas, ko likt pie...