PĪRĀGI & Piparkūkas
- Gaļa
- Gurķi
- Jāņu siers
- Kāposti
- Kūkas
- Maize
- Pasha
- Piparkūkas
- Pīrāgi
- Rasols
- Recepte
- Saldie ēdieni
- Sēnes
- Zivis
- Zupas

llzei Ziemassvētki vienmēr saistījušies ar piparkūkām. Tagad, dzīvojot Itālijā, viņa rīko piparkūku nometnes, kurās pulcējas gan Itālijas latvieši, gan arī dalībnieki no Luksemburgas un Vācijas. Trīs dienu garumā viņi kopā cep piparkūkas, gatavo ēdienu, dejo, dzied un vienkārši izbauda kopā būšanu. 2023. gadā Ilze kopā ar kolēģi Līgu par šo iniciatīvu saņēma diasporas skolu konkursa „Zelta pūka” balvu.

Inga dalās ar savu daudzu gadu pieredzi piparkūku un pīrāgu cepšanā. Viņa uzskata, ka pīrāgu gatavošanā nav nekādu noslēpumu, cilvēkiem nevajadzētu baidīties mēģināt, jo tas patiesībā nemaz nav tik grūti. Savukārt piparkūku slepenā sastāvdaļa, pēc Ingas domām, ir ticība!

Amanda — kanādiete, kas precējusies ar Kanādas latvieti — augstu vērtē kultūras nodošanu savai meitai, tostarp arī vīra mantojumu. Viņa vienmēr bija vēlējusies pamēģināt cept pīrāgus, un nu beidzot ir sākusi ceļu, lai apgūtu un pilnveidotu šo recepti. Pēc diviem neveiksmīgiem, lai gan joprojām gardiem mēģinājumiem Amanda vērsās Facebook grupā „Latvian Favorite Foods”, lūdzot padomu — ko viņa dara nepareizi un kādi ieteikumi varētu palīdzēt.

Irene Kreilis stāsta: „Es gatavoju šmorētus kāpostu pēc savas receptes: baltais pipars, lauru lapas, speķi apcep, samaļ, apcep sīpolus, ķimenes. Labi daudz brūnais cukurs arī palīdz – tas ir ½ krūze. Sešas stundas cepeškrāsnī. Cepoties tās maliņas apdeg, un tas ir tas garšīgākais. Pierīvēju burkānus. Nedēļu kāposti var tikt atsildīti. Bērni sūdzējās, ka pat kaķis ož pēc kāpostiem! Visa māja oda ‒ mēteļi, drēbes.” Stāstu pierakstīja un iesūtīja Dagnija Roderte

Brisbenas latviešu biedrība stāsta: „Vai vēl joprojām gaisā virmo svaigi ceptu pīrāgu smarža? Mēs varam to sajust… un vēl joprojām smaidām!” 2025. gada oktobrī Brisbanes Latviešu namā, Austrālijā notika pīrāgu cepšanas darbnīcā! Tā bija silta, garšīga, smaržīga, un prieka pilna pēcpusdiena! Brīnišķīgā Dace Damberga soli pa solim parādīja pīrāgu tapšanas procesu — no mīklas un pildījuma gatavošanas līdz pat saviem meistara padomiem par pīrāgu formēšanu un apziešanu. Viņa dalījās arī savos ģimenes stāstos, kas piešķīra sarīkojumam īpašu sirsnību. Virtuvē Dacei pievienojās Jasmine, Inga un Zīle, kuras dalījās savās pieredzēs, stāstos un parādīja vēl vienu veidu, kā skaisti formēt pīrāgus. Apmeklētāji...

Inga, kura tagad dzīvo Kostarikā, katru gadu kopā ar dēliem cep piparkūkas un pīrāgus. Viņa stāsta par vajadzīgo sastāvdaļu meklējumiem -- tās Kostarikā ne vienmēr ir viegli atrodamas. Inga ar siltām izjūtām atceras savas ģimenes Ziemassvētku tradīcijas bērnībā.

Dace Dambergs izmanto pārbaudītu pīrāgu recepti, kas nekad nepieviļ. Tā tapusi, pārveidojot Silmaņa kundzes 1960. gadu recepti. Tieši ar to Silmaņa kundze piedalījās ikoniskajā Austrālijas sieviešu žurnāla „The Women’s Weekly” kulinārijas konkursā un - ieguva balvu! Par pīrāgiem Dace stāsta: „Pīrāgu gatavošanas mākslu caurvij latviešu leģendas un folklora. Gadsimtiem ilgi vecmāmiņas, mātes un meitas sēdušās ap galdu, lai koptu šo prasmi un sarunātos par ‘sieviešu lietām’. Šī pīrāgu recepte balstās uz 21. gadsimta modernajām ērtībām, kas procesu padara mazāk nogurdinošu un stresa pilnu. Tās ietver mīklas maisītāju ar āķi, mikroviļņu krāsni, pārtikas plēvi, cepamo papīru un pat elektrisko segu. Tomēr recepte aicina...

Līva, darbmācības skolotāja Jaunzēlandē, apgalvo, ka pīrāgi viņai sniedz māju un mīļuma sajūtu. Ar pīrāgiem viņa ir cienājusi savus kolēģus skolā un pat iekļāvusi to cepšanu kā uzdevumu skolēnu ēst gatavošanas stundās...

Muzeja „Latvieši pasaulē" dibinātāja Maija Hinkle stāsta par savas ģimenes pīrāgu cepšanas tradīciju. Maijas ģimenē ir vairāki veģetārieši, tāpēc nācies izgudrot dažādas pīrāgu pildījuma variācijas, kas garšotu visiem. Ģimenes radošā pieeja pīrāgiem neaprobežojas tikai ar pildījumu – ērtības labad tiek izmantota veikalā pērkamā bulciņu mīkla, bet formu veidošanai izmanto ravioli spiedi!

Šo recepti mana mamma pirmo reizi cepa pirms 1951. gada. Atceros kā mamma ar draudzeni, Austrālijas karstumā, stundām kopā rullēja mīklu, grieza un cepa, lai piparkūku pietiktu abām ģimenēm, lai dāvātu kolēģiem, skolotājām un draugiem. Atceros milzu piparkūku kalnus, kas apsedza gandrīz visu virtuves leti! Tagad vēl arvien cepam katru gadu, bet mazākus kalnus, tikai ko pašiem baudīt. Šīs piparkūkas ir aromātiskas, tumši brūnas un ļoti kraukšķīgas.

Ilma Wilkinson stāsta: "Piparkūkas gatavoju katru gadu – man Ziemassvētki nav iedomājami bez “īstajām” piparkūkām. Parasti to darījām kopā ģimenē, bet, kad 2004. gadā pārcēlāmies uz Šanhaju, mēs aicinājām draugus un kolēģus pievienoties šai tradīcijai – ķīniešus, austrāļus, eiropiešus. Agrajos gados visas vajadzīgās garšvielas atrast bija grūtāk, dažas pat nācās pašai samalt. 2013. gadā pirmo reizi cepēji bija tikai latvieši, un prieks par šo kopību izrādījās tik liels, ka turpmāk piparkūkas cepām tieši latviešu lokā. Sākām cept gan piparkūkas, gan pīrāgus. Daudzi dzīvoja studentu kopmītnēs vai dzīvokļos bez cepeškrāsns (kā tas bieži ir ķīniešu virtuvēs), bet mums, dzīvojot jaunākā īres...

Aivars Sinka: „Samērā bieži angļu paziņas gribēja pamēģināt cept pīrāgus, tādēļ uzrakstīju recepti angļu valodā. Es savā laikā cepu daudz. Man šķita svarīgi, lai manas meitas saprastu, ka latviešu ēdiens ir atšķirīgs no angļu. Pusdienām skolā, bieži meitenēm ieliku kādu pīrādziņu. Savus pīrāgus cepu pēc tās pašas receptes, kuru lietoja mana mamma un – ļoti iespējams – arī viņas mamma.”

Anita stāsta: „Kad noskatījos dažus video ar cepumu dekorēšanu, tas mani ieinteresēja. Tas bija pirms septiņiem gadiem, un kopš tā laika esmu izdekorējusi daudz cepumu. Mana dizaina izjūta cepumiem varētu būt saistīta ar maniem izšūšanas gadiem, īpaši latviešu rakstiem. Manas piparkūkas atšķiras no mammas: viņa tās izrullēja ļoti plānas un pārklāja ar olu dzeltenumu. Atceros, kā mamma atbrauca ciemos ar čemodānu, pilnu piparkūku, pīrāgu un mārciņām sviesta. Es sāku cept abus, kad mamma vairs to nespēja."

Austra Muižniece stāsta par Omammas pīrāgu cepšanu Romā: "Sanāk itin labi, bet mīkla ar tipo 00 itāļu miltiem vismaz man pēc garšas šķiet mazliet saldāka, man nebija ķimeņu, un pancetta vai guanciale gaļa atšķiras no mūsu kūpinājumiem. Toties ar raugu viss kārtībā, mīkla uzrūga tā, ka prieks. Pilnīga nostalģija, liekas omīšu ēdiens."

Juris Sinka 1950. gadā nonāca Lielbritānijā, kur studēja Oksfordas Universitātē. Dienasgrāmatas ierakstā 1950. gada 20. decembrī Juris apraksta, kā nesen nopirktajā Daugavas Vanagu namā gaisā vijas skābo kāpostu smarža: “Es tiešām ļoti priecājos par to, ka šis nams tagad pieder latviešiem. Pašlaik smaržo pēc skābiem sutinātiem kāpostiem! Žēl, ka es neaprunājos ar saimnieci — varbūt viņa man būtu iedevusi kādu porciju. Vēl jau nekāda īsta ēdināšana nav iekārtota. Viņi te ir tikai divas nedēļas.” Tālāj šajā dienasgrāmatas ierakstā lasāms arī Jura apraksts par gaisotni Daugavas Vanagu namā, kā arī viņa pārdzīvojums, vērojot Londonas lielās Ziemassvētku egles aizdegšanu Trafalgara laukumā.

Kamēr vien atceros, Ziemsvētkos, un arī Lieldienās, goda vietu svētku mielastā ieņēma pīrādziņi. Ne jau vienmēr vajadzīgās sastāvdaļas bija pieejamas, bet māmiņa tās laicīgi sagādāja. Klīvlandē viņa bija atradusi kādu ‘stendu’ rietumu puses tirgū (Westside Market). Tur viņa devās no savas darba vietas piektdienās pēc darba. Viņas pīrādziņi bija ne vien garšīgi, bet viņa vienmēr centās tos veidot ļoti maziņus ar bagātīgu gaļas pildījumu. Mana māmiņa jau ilgi ir Aizsaulē, un kopā ar meitu Lisu un mazmeitiņu Greiliju esam izmēģinājušas dažādas receptes – kā nav, tā nav māmiņas pīrādziņi, ne pēc izskata, nedz garšas. Vistuvāk izdevās pirms pāris gadiem. Lietojam...

Pīrāgu recepti, ko, cepot pīrāgus Ziemassvētkos, katru gadu izmanto Māra Goldsmith, viņai nodevusi Arnoldija kundze Sidnejā. Šajā intervijā Māra stāsta par īpašo „knifu”, kas padara mīklu burvīgu. Pēc viņas vārdiem — tieši ar to iespējams izcept pasaules vismīlīgākos un visgaršīgākos pīrāgus.

Dace un Inta stāsta par pīrāgu cepšanu, to sūtīšanu pa pastu un dažādiem pildījumiem, ko viņas gatavo.

Ilma stāsta: „Receptes pamats nāk no M. Krones-Baldumas pavārgrāmatas „Ikdienas un svētku galds” (Daugava: Stokholma, 1956). Grāmatu manai mammai dāvināja viņas mamma 1964. gada Ziemassvētkos (mammas un papa pirmajos laulāta pāra Ziemassvētkos). Mēs receptei nesekojam burtiski, un šo to izmainām: kādus taukus lieto, kādu sīrupu, un es vienmēr lietoju krietni vairāk garšvielas kā te rakstīts (2-3 reizes vairāk)."" Fotogrāfijās ir redzamas trīs šīs receptes pieraksti. Pirmais ir kopēts no Krones-Baldumas pavārgrāmatas un sūtīts pa faksu Ilmai, kura tolaik bija Šanhajā, no māsas biroja Brisbenā, Austrālijā. Otrs ir Ilmas mātes Māras ar roku rakstīts receptes variants. Recepte tulkota angļu valodā, ar Ilmas...

Foto albums, kurā redzama latviešu pīrāgu gatavošana dažādos pasaules nostūros un dažādos laikos.

Dzidra Ādamsone savu pīrāgu recepti muzejam aprakstīja e-pastā 2003. gadā.

Re, kā notiek piparkūku talka Krišjāņa Barona latviešu skolā Čikāgā! Dalībnieki dalās savā pieredzē, stāsta par piparkūku nozīmi un svarīgumu, kā arī raksturo, kas viņiem piparkūkās patīk visvairāk...

Mana māte Lauma iemācīja man gatavot piparkūkas, kad biju maza meitene, un es tās joprojām cepu arī tagad, kad man ir 75 gadi. Es piedzimu Brisbenā, Austrālijā, 1950. gada decembrī, un dzīvoju tur visu savu mūžu līdz 2016. gadam, kad pārcēlos apmēram 100 km uz ziemeļiem – uz Sanšainkosta reģionu. Es joprojām izmantoju savas mātes piparkūku recepti, tikai ar dažām nelielām izmaiņām. Tur, kur mana māte izmantoja zelta sīrupu (Golden syrup), es tagad dažreiz lietoju melasi (treacle) un brūno cukuru. Mēs vienmēr katras piparkūkas vidū likām šķēlītē sagrieztu mandeli, kā to paaudzēm ilgi ir darījusi mana ģimene Latvijā, taču tagad,...

Laura stāsta: Mans vīrs, mācoties latviski, centās izteikt ‘speķa pīrāgi’, bet tas nekādi nevedās un labākais kas sanāca beigās bija – ‘piranjas’.
