Kotletes (Sandra Vlasova)
Bergena, Norvēģija
SASTĀVDAĻAS
1 kg maltas vistas gaļas, cūkgaļas vai jauktās maltās gaļas
4 baltmaizes šķēles bez garozas (apmēram 100 g)
100 ml piena
2–3 ēdamkarotes skābā krējuma (50–60 g)
2 lieli sīpoli
4 ķiploka daiviņas
2 olas
sāls un malti melnie pipari pēc garšas
eļļa cepšanai
PAGATAVOŠANA
1. Iemērc baltmaizi pienā, līdz tā kļūst mīksta. Masai jābūt diezgan mitrai, tas palīdz kotletēm saglabāt sulīgumu.
2. Lielā bļodā liec malto gaļu, izmērcēto maizi, skābo krējumu, sīpolus un ķiplokus, kas sarīvēti vai sablendēti putriņā, olas, sāli un piparus.
3. Masu kārtīgi samīci ar rokām. Tai jābūt mīkstai un nedaudz šķidrai, nevis stingrai. Masu vairākas reizes pacel un met atpakaļ bļodā vai uz darba virsmas, līdz tā kļūst viendabīga un lipīga.
4. Ar slapjām rokām veido apaļas kotletes, katru apmēram 100 g smagu. Cep karstā pannā ar eļļu, īsi apcepot no abām
pusēm, līdz kļūst zeltaini brūnas.
5. Apceptās kotletes liec cepamtraukā un cep 180 °C temperatūrā apmēram 15 minūtes, līdz tās pilnībā gatavas.
Elīnas Kursītes foto.






Sandra Vlasova jau gandrīz 20 gadus dzīvo Norvēģijā, ir diplomēta pavāre un bieži gatavo latviešu ēdienus Bergenas latviešu kopienas pasākumiem. Sandra kotlešu cepšanu iemācījās no vecmāmiņas māsas Antonijas: “Viņa nāca no Ludzas. Viņai bija ļoti garšīgas kotletes. Viņa teica man, lai skatos un mācos, kā to dara! Latgalieši cepa speķi ar olām, pankūkas cepa sviestā, tur viss bija tāds riktīgi trekns un garšīgs.”
Norvēģijā vietējie ēd vai nu gaļas bumbiņas, vai bekonburgerus, kuru “piegarša” Sandrai “neiet pie sirds”. Ja ir iespēja, viņa pati cep savas kotletes. Lai tās sanāktu sulīgas, kotlešu masai svarīgs ir šķidrums – “var liet klāt pienu, pielikt skābo krējumu, var ūdeni”. Lai arī daudziem negaršo sīpoli, Sandrasprāt, tomēr garšīgām kotletēm tie ir nepieciešami. Pie kotletēm Sandra parasti pasniedz kartupeļu biezputru, kāpostu salātus ar burkāniņiem.
