Receptes
- Zupas
- Zivis
- Rasols
- Pīrāgi
- Piparkūkas
- Pasha
- Gaļa
- Maize
- Jāņu siers
Aivars Sinka: „Samērā bieži angļu paziņas gribēja pamēģināt cept pīrāgus, tādēļ uzrakstīju recepti angļu valodā. Es savā laikā cepu daudz. Man šķita svarīgi, lai manas meitas saprastu, ka latviešu ēdiens ir atšķirīgs no angļu. Pusdienām skolā, bieži meitenēm ieliku kādu pīrādziņu. Savus pīrāgus cepu pēc tās pašas receptes, kuru lietoja mana mamma un – ļoti iespējams – arī viņas mamma.”
Ilma stāsta: „Receptes pamats nāk no M. Krones-Baldumas pavārgrāmatas „Ikdienas un svētku galds” (Daugava: Stokholma, 1956). Grāmatu manai mammai dāvināja viņas mamma 1964. gada Ziemassvētkos (mammas un papa pirmajos laulāta pāra Ziemassvētkos). Mēs receptei nesekojam burtiski, un šo to izmainām: kādus taukus lieto, kādu sīrupu, un es vienmēr lietoju krietni vairāk garšvielas kā te rakstīts (2-3 reizes vairāk)."" Fotogrāfijās ir redzamas trīs šīs receptes pieraksti. Pirmais ir kopēts no Krones-Baldumas pavārgrāmatas un sūtīts pa faksu Ilmai, kura tolaik bija Šanhajā, no māsas biroja Brisbenā, Austrālijā. Otrs ir Ilmas mātes Māras ar roku rakstīts receptes variants. Recepte tulkota angļu valodā, ar Ilmas...
Dzidra Ādamsone savu pīrāgu recepti muzejam aprakstīja e-pastā 2003. gadā.
Mana māte Lauma iemācīja man gatavot piparkūkas, kad biju maza meitene, un es tās joprojām cepu arī tagad, kad man ir 75 gadi. Es piedzimu Brisbenā, Austrālijā, 1950. gada decembrī, un dzīvoju tur visu savu mūžu līdz 2016. gadam, kad pārcēlos apmēram 100 km uz ziemeļiem – uz Sanšainkosta reģionu. Es joprojām izmantoju savas mātes piparkūku recepti, tikai ar dažām nelielām izmaiņām. Tur, kur mana māte izmantoja zelta sīrupu (Golden syrup), es tagad dažreiz lietoju melasi (treacle) un brūno cukuru. Mēs vienmēr katras piparkūkas vidū likām šķēlītē sagrieztu mandeli, kā to paaudzēm ilgi ir darījusi mana ģimene Latvijā, taču tagad,...
Mūsmājās iecienīta ir tā sauktā frikadeļu zupa: palielā katlā sāk vārīt ūdeni, kad tas vārās, pievieno vienu kvartu šķēlēs sagrieztu burkānu. Notīra un sagriež vienu kvartu seleriju. Katlam turpinot vārīties, pievieno sagriež un pievieno aptuveni pusi mazas kāposta galviņas, tad vēl kvartu sagrieztu 'sarkano' kartupeļu. Pievieno vērša buljona kubiciņus pēc garšas. Tad pamazām pievieno mazas iepriekš sagatavotas gaļas bumbiņas (es lietoju Swedish meatballs recepti gaļai) un visbeidzot pieliek vienu paciņu saldētus zaļos zirņus. Ēd, bļodiņā ieliekot pa karotei skābā krējuma, un arī sīki sagrieztus skābos gurķīšus. Nav retums, kad man vīrs vai meita piezvana no darba, ka jūtās saaukstējušies, un...
Latvian Eats blogere Līva uzskata, ka zupa ir drīzāk vasaras ēdiens, taču Austrālijā valda pavisam pretējs uzskats. Video viņa stāsta, kā radās Latvian Eats, kuras zupas ir visiecienītākās viņas mājās, un kuras tiek vārītas mazā katlā tikai sev, jo citus tās neinteresē.
Daiga un Andris dalās pieredzē par to, kā viņi sāka cept maizi. Noskaties video, lai uzzinātu, kas viņus iedvesmoja, kādu ieraugu viņi lieto un kā viņi atrada piemērotākos miltus! Daigas saldskābmaizes recepte ir pievienota PDF failā.
Maijas Irbēns-Gilbert rupjmaizes recepte un cgatavošanas process fotogrāfijās. Maija maizi cepa ar ieraugu, kas mantots no mātes.
Aivars jau daudzus gadus cep saldskābmaizi. Šo prasmi viņš apguva no sava tēva un, kad tēvs devās pensijā, pārņēma maizes cepšanu. Tagad Aivars cep maizi gan sev un savai ģimenei, gan amerikāņu draugiem, gan arī tuvējām latviešu kopienām, tostarp Gaŗezerā un Grand Rapidu latviešu pensionāru biedrībai.
Modris Pukulis raksta: „Šīs maizes recepte radās, vērojot, kā to gatavo mana māte – dažbrīd viņu apturot, lai nomērītu, cik daudz kādu sastāvdaļu viņa liek klāt. Mana māte bija lieliska savas dzimtās latviešu virtuves pavāre, un mēs visi mājās ēdām šos ēdienus (man tas ilga līdz brīdim, kad 17 gadu vecumā aizbraucu mācīties uz koledžu). Mēs visi runājām latviski, jo tā bija pirmā valoda, ko apguvām mājās, un valoda, kurā mums bija jārunā ar vecākiem un pie vecākiem. Precīzu gadu neatceros, bet kādu laiku pirms aizbraukšanas uz koledžu nolēmu, ka vēlos iemācīties cept šo maizi. Biju ēdis arī citas šīs...
Aijas mamma vienmēr Lieldienās gatavoja pashu, izmantojot koka formas, ko viņas vīrs bija izgatavojis pirms aptuveni 70 gadiem. Šodien Aija turpina šo ģimenes tradīciju –viņa gatavo pashu pēc savas mammas receptes un lieto tās pašas, laika pārbaudītās koka formas, kas glabā gan svētku garšu, gan ģimenes atmiņas.
Lauru latviešu pēctece Nata Meģe dalās ar savas ģimenes pashas recepti. Koka forma pashas gatavošanai viņas ģimenē nodota no paaudzes paaudzē.