Omammas pīrāgi Romā (Austra Muižniece)

Austra Muižniece stāsta par Omammas pīrāgu cepšanu Romā: “Sanāk itin labi, bet mīkla ar tipo 00 itāļu miltiem vismaz man pēc garšas šķiet mazliet saldāka, man nebija ķimeņu, un pancetta vai guanciale gaļa atšķiras no mūsu kūpinājumiem. Toties ar raugu viss kārtībā, mīkla uzrūga tā, ka prieks. Pilnīga nostalģija, liekas omīšu ēdiens.”

Dekorēšanas process ilgst septiņas stundas (Anita Kupcis-Clifford)

Anita stāsta: „Kad noskatījos dažus video ar cepumu dekorēšanu, tas mani ieinteresēja. Tas bija pirms septiņiem gadiem, un kopš tā laika esmu izdekorējusi daudz cepumu. Mana dizaina izjūta cepumiem varētu būt saistīta ar maniem izšūšanas gadiem, īpaši latviešu rakstiem.
Manas piparkūkas atšķiras no mammas: viņa tās izrullēja ļoti plānas un pārklāja ar olu dzeltenumu. Atceros, kā mamma atbrauca ciemos ar čemodānu, pilnu piparkūku, pīrāgu un mārciņām sviesta. Es sāku cept abus, kad mamma vairs to nespēja.”

Mammas pīrāgu recepte – ar komentāriem (Aivars Sinka)

Aivars Sinka: „Samērā bieži angļu paziņas gribēja pamēģināt cept pīrāgus, tādēļ uzrakstīju recepti angļu valodā. Es savā laikā cepu daudz. Man šķita svarīgi, lai manas meitas saprastu, ka latviešu ēdiens ir atšķirīgs no angļu. Pusdienām skolā, bieži meitenēm ieliku kādu pīrādziņu.
Savus pīrāgus cepu pēc tās pašas receptes, kuru lietoja mana mamma un – ļoti iespējams – arī viņas mamma.”

Cepēju pulks Šanhajā (Ilma Wilkinson)

Ilma Wilkinson stāsta: “Piparkūkas gatavoju katru gadu – man Ziemassvētki nav iedomājami bez “īstajām” piparkūkām. Parasti to darījām kopā ģimenē, bet, kad 2004. gadā pārcēlāmies uz Šanhaju, mēs aicinājām draugus un kolēģus pievienoties šai tradīcijai – ķīniešus, austrāļus, eiropiešus. Agrajos gados visas vajadzīgās garšvielas atrast bija grūtāk, dažas pat nācās pašai samalt.
2013. gadā pirmo reizi cepēji bija tikai latvieši, un prieks par šo kopību izrādījās tik liels, ka turpmāk piparkūkas cepām tieši latviešu lokā. Sākām cept gan piparkūkas, gan pīrāgus. Daudzi dzīvoja studentu kopmītnēs vai dzīvokļos bez cepeškrāsns (kā tas bieži ir ķīniešu virtuvēs), bet mums, dzīvojot jaunākā īres dzīvoklī, bija pieejama krāsns. Tiem, kas nevarēja pievienoties ieplānotajā cepšanas dienā, devu līdzi piparkūku mīklas piciņas (ko mans vīrs Andrew smējoties nosauca par “hašiša klucīšiem”), lai var cepšanu izbaudīt mājās. Mūsu biroja recepcija decembrī pat pierada, ka ik pa laikam kāds ir atnācis pakaļ mīklai.
2020. gadā sanāca pats lielākais cepēju pulks – COVID dēļ daudzi nevarēja aizbraukt uz mājām svētkos. Tas arī bija mūsu pēdējais gads Šanhajā, jo 2021. gada oktobrī atgriezāmies Austrālijā.
Par lielu gandarījumu nesen saņēmu ziņu no paziņas, kura joprojām dzīvo Ķīnā – pirms diviem gadiem Latvijas vēstniecība ļāva izmantot savu virtuvi un cepeškrāsni pīrāgu cepšanai. Jaunā vēstnieka kundze šo tradīciju turpina, un šogad pirmajā Adventē Šanhajas latvieši atkal sanākuši kopā cept Ziemassvētku gardumus!”

Atceros piparkūku kalnus! (Māra Goldsmith)

Šo recepti mana mamma pirmo reizi cepa pirms 1951. gada. Atceros kā mamma ar draudzeni, Austrālijas karstumā, stundām kopā rullēja mīklu, grieza un cepa, lai piparkūku pietiktu abām ģimenēm, lai dāvātu kolēģiem, skolotājām un draugiem. Atceros milzu piparkūku kalnus, kas apsedza gandrīz visu virtuves leti! Tagad vēl arvien cepam katru gadu, bet mazākus kalnus, tikai ko pašiem baudīt. Šīs piparkūkas ir aromātiskas, tumši brūnas un ļoti kraukšķīgas.

Nevienam pīrāgu pūristam es šitos nepiedāvātu! (Maija Hinkle)

Muzeja „Latvieši pasaulē” dibinātāja Maija Hinkle stāsta par savas ģimenes pīrāgu cepšanas tradīciju. Maijas ģimenē ir vairāki veģetārieši, tāpēc nācies izgudrot dažādas pīrāgu pildījuma variācijas, kas garšotu visiem. Ģimenes radošā pieeja pīrāgiem neaprobežojas tikai ar pildījumu – ērtības labad tiek izmantota veikalā pērkamā bulciņu mīkla, bet formu veidošanai izmanto ravioli spiedi!

Pīrāgi kā māju sajūta (Līva Ozola)

Līva, darbmācības skolotāja Jaunzēlandē, apgalvo, ka pīrāgi viņai sniedz māju un mīļuma sajūtu. Ar pīrāgiem viņa ir cienājusi savus kolēģus skolā un pat iekļāvusi to cepšanu kā uzdevumu skolēnu ēst gatavošanas stundās…

Apzinātības piepildīts pīrāgu gatavošanas piedzīvojums (Dace Dambergs)

Dace Dambergs izmanto pārbaudītu pīrāgu recepti, kas nekad nepieviļ. Tā tapusi, pārveidojot Silmaņa kundzes 1960. gadu recepti. Tieši ar to Silmaņa kundze piedalījās ikoniskajā Austrālijas sieviešu žurnāla „The Women’s Weekly” kulinārijas konkursā un – ieguva balvu!

Par pīrāgiem Dace stāsta: „Pīrāgu gatavošanas mākslu caurvij latviešu leģendas un folklora. Gadsimtiem ilgi vecmāmiņas, mātes un meitas sēdušās ap galdu, lai koptu šo prasmi un sarunātos par ‘sieviešu lietām’. Šī pīrāgu recepte balstās uz 21. gadsimta modernajām ērtībām, kas procesu padara mazāk nogurdinošu un stresa pilnu. Tās ietver mīklas maisītāju ar āķi, mikroviļņu krāsni, pārtikas plēvi, cepamo papīru un pat elektrisko segu. Tomēr recepte aicina arī uz apzinātu, teju austrumniecisku, filozofisku pieeju pīrāgu gatavošanas procesam.”
Fotogrāfijās redzami pīrāgu mīklas gatavošanas soļi Ingas Česlis (Brisbena) izpildījumā.

Pīrāgu cepšanas darbnīca (Brisbenas latviešu biedrība)

Brisbenas latviešu biedrība stāsta: „Vai vēl joprojām gaisā virmo svaigi ceptu pīrāgu smarža? Mēs varam to sajust… un vēl joprojām smaidām!”
2025. gada oktobrī Brisbanes Latviešu namā, Austrālijā notika pīrāgu cepšanas darbnīcā! Tā bija silta, garšīga, smaržīga, un prieka pilna pēcpusdiena!
Brīnišķīgā Dace Damberga soli pa solim parādīja pīrāgu tapšanas procesu — no mīklas un pildījuma gatavošanas līdz pat saviem meistara padomiem par pīrāgu formēšanu un apziešanu. Viņa dalījās arī savos ģimenes stāstos, kas piešķīra sarīkojumam īpašu sirsnību.
Virtuvē Dacei pievienojās Jasmine, Inga un Zīle, kuras dalījās savās pieredzēs, stāstos un parādīja vēl vienu veidu, kā skaisti formēt pīrāgus. Apmeklētāji arī paši izmēģināja pīrāgu veidošanas metodes, un pagaršoja svaigi izceptos pīrāgus.
Foto autors: Garen Krūmiņš