Piparkūkas Rumānijā (Laura Sarkane)

Laura stāsta: Mans vīrs, mācoties latviski, centās izteikt ‘speķa pīrāgi’, bet tas nekādi nevedās un labākais kas sanāca beigās bija – ‘piranjas’.

Piparkūkas ar ingvera sukāžu gabaliņiem (Maija Liiv)

Mana māte Lauma iemācīja man gatavot piparkūkas, kad biju maza meitene, un es tās joprojām cepu arī tagad, kad man ir 75 gadi.

Es piedzimu Brisbenā, Austrālijā, 1950. gada decembrī, un dzīvoju tur visu savu mūžu līdz 2016. gadam, kad pārcēlos apmēram 100 km uz ziemeļiem – uz Sanšainkosta reģionu.

Es joprojām izmantoju savas mātes piparkūku recepti, tikai ar dažām nelielām izmaiņām. Tur, kur mana māte izmantoja zelta sīrupu (Golden syrup), es tagad dažreiz lietoju melasi (treacle) un brūno cukuru. Mēs vienmēr katras piparkūkas vidū likām šķēlītē sagrieztu mandeli, kā to paaudzēm ilgi ir darījusi mana ģimene Latvijā, taču tagad, kad dzīvojam ingvera audzēšanas apvidū (Buderimā), katras piparkūkas vidū liekam nelielu gabaliņu ingvera sukādes un atzīstam, ka tas ir ļoti garšīgi.

Viena recepte trīs pierakstos (Ilma Wilkinson)

Ilma stāsta: „Receptes pamats nāk no M. Krones-Baldumas pavārgrāmatas „Ikdienas un svētku galds” (Daugava: Stokholma, 1956). Grāmatu manai mammai dāvināja viņas mamma 1964. gada Ziemassvētkos (mammas un papa pirmajos laulāta pāra Ziemassvētkos).
Mēs receptei nesekojam burtiski, un šo to izmainām: kādus taukus lieto, kādu sīrupu, un es vienmēr lietoju krietni vairāk garšvielas kā te rakstīts (2-3 reizes vairāk).””
Fotogrāfijās ir redzamas trīs šīs receptes pieraksti. Pirmais ir kopēts no Krones-Baldumas pavārgrāmatas un sūtīts pa faksu Ilmai, kura tolaik bija Šanhajā, no māsas biroja Brisbenā, Austrālijā. Otrs ir Ilmas mātes Māras ar roku rakstīts receptes variants. Recepte tulkota angļu valodā, ar Ilmas rakstītām piezīmēm. Trešais šīs receptes variants publicēts Ilmas dēlu bērnudārza izdotā pavārgrāmatā angļu valodā. Tur minēts, ka „viena bērnudārznieku ģimene” izmantoja šo mīklu, lai veidotu pamatni siera kūkai!

Pīrāgi man ir mīļš ēdiens (Māra Goldsmith)

Pīrāgu recepti, ko, cepot pīrāgus Ziemassvētkos, katru gadu izmanto Māra Goldsmith, viņai nodevusi Arnoldija kundze Sidnejā. Šajā intervijā Māra stāsta par īpašo „knifu”, kas padara mīklu burvīgu. Pēc viņas vārdiem — tieši ar to iespējams izcept pasaules vismīlīgākos un visgaršīgākos pīrāgus.

Ziemassvētki nav īsti, ja nav pīrādziņu (Anda Cook)

Kamēr vien atceros, Ziemsvētkos, un arī Lieldienās, goda vietu svētku mielastā ieņēma pīrādziņi. Ne jau vienmēr vajadzīgās sastāvdaļas bija pieejamas, bet māmiņa tās laicīgi sagādāja. Klīvlandē viņa bija atradusi kādu ‘stendu’ rietumu puses tirgū (Westside Market). Tur viņa devās no savas darba vietas piektdienās pēc darba. Viņas pīrādziņi bija ne vien garšīgi, bet viņa vienmēr centās tos veidot ļoti maziņus ar bagātīgu gaļas pildījumu.
Mana māmiņa jau ilgi ir Aizsaulē, un kopā ar meitu Lisu un mazmeitiņu Greiliju esam izmēģinājušas dažādas receptes – kā nav, tā nav māmiņas pīrādziņi, ne pēc izskata, nedz garšas. Vistuvāk izdevās pirms pāris gadiem. Lietojam Dzidras Zeberiņas grāmatu „Ģimenes pavards” (ar dažām variācijām – ed).
Daudz darba, bet klausāmies latviešu tautas dziesmas, un kavējamies atmiņās kā dažreiz iznācis arī tā, ka pīrāgam nabagam, abi gali apdeguši. Un, nav jau Ziemsvētki bez pīrādziņiem!

Smaržo pēc skābiem sutinātiem kāpostiem! (Juris Sinka)

Juris Sinka 1950. gadā nonāca Lielbritānijā, kur studēja Oksfordas Universitātē. Dienasgrāmatas ierakstā 1950. gada 20. decembrī Juris apraksta, kā nesen nopirktajā Daugavas Vanagu namā gaisā vijas skābo kāpostu smarža:
“Es tiešām ļoti priecājos par to, ka šis nams tagad pieder latviešiem. Pašlaik smaržo pēc skābiem sutinātiem kāpostiem! Žēl, ka es neaprunājos ar saimnieci — varbūt viņa man būtu iedevusi kādu porciju. Vēl jau nekāda īsta ēdināšana nav iekārtota. Viņi te ir tikai divas nedēļas.”
Tālāj šajā dienasgrāmatas ierakstā lasāms arī Jura apraksts par gaisotni Daugavas Vanagu namā, kā arī viņa pārdzīvojums, vērojot Londonas lielās Ziemassvētku egles aizdegšanu Trafalgara laukumā.