Frikadeļu zupa Taizemes stilā (Inese Grava-Gubiņa)

Fragments no Ineses Gravas-Gubiņas intervijas muzeja „Latvieši pasaulē” kuratorei Mariannai Auliciemai 2025. gada 28. novembrī.

Apmēram 2006., 2007. un 2008. gadā – tas bija laiks, kad Gaŗezera vasaras vidusskolā sākām mācīt pirmās latviskās virtuves nodarbības. Pēc tam pagāja gads, un es atkal atgriezos – jau otro reizi mācīt.
Strādājām ar pusaudžiem – 14-17 gadus veciem jauniešiem. Pirmajā gadā man šķiet, ka latviskā virtuve kā nodarbība kādu laiku nebija piedāvāta vai arī tikai pavisam nedaudz, un es īsti nezinu, kā toreiz gāja. Bet tajā gadā, kad sāku es, grupā bija tikai meitenes. Atceros, kā mēs smējāmies un spriedām – tie muļķīgie puikas labāk iet karstumā sist volejbolu pludmalē. Viņi taču varētu atnākt uz vēsu telpu, kopā gatavot ēdienu, paēst. Un vēl – visas tās skaistās meitenes, ar kurām varētu labāk iepazīties!
Otrā gadā, man bija puikas! Viņi kaut kā atčoknījās, ka nav tik slikti būt virtuvē un visiem kopā strādāt un taisīt ēdienu. Bija ļoti interesanti… nebija nekādu problēmu ne vienā gadā, ne otrā, bet pilnīgi mainījās dinamika, kad tie puiši ieradās!
Zupu mēs vārījām jau pirmajā gadā. Frikadeļu zupu – tikai ne gluži parasto. Man gribējās kaut ko interesantāku, tāpēc biju no mājām paņēmusi līdzi dažas īpašas garšvielas Taizemes stilā. Tur pie Gaŗezera nav pārāk daudz eksotisku veikalu, kur var visu ko dabūt. Es biju paņēmusi līdzi (es nezinu, kā to Latvijā sauc) lemongrass… citronzāli, un tādu galangal (es nezinu, kā to latviski sauc) – sakne, kas līdzinās ingveram, bet ar citādu garšu un smaržu. Un kaffir lime leaves, – tās lietas es paņēmu līdzi no Kanādas. Un tad ar kokosriekstu pienu.
Tad mēs taisījām to frikadeļu zupu tā, kā viņu parasti taisa – liec klāt, ko tu gribi! Man liekas es taisīju pat ar cāļa gaļu vai tītaru, ko es atradu lielā pārtikas veikalā, jo man bija jātaisa ļoti daudz, tāds kvantums! Mēs sataisījam tās gaļas bumbiņas, un taisījām frikadeļu zupu. Un tad mēs tur piemetām klāt to galangalu, citronzāli, un kaffir laima lapas. Un es arī piemetu klāt – man bija kaltēti karstie pipari. Es viņus audzēju dārzā, un tad vienkārši izkaltēju. Un ziemā, ja man vajag drusciņ pikantumu, es iemetu iekšā vienu sausu piparu, ļauj viņam tur vārīties, tad izrauj ārā. Un tas dod tikai druscītiņu, nevis tā ka mēle deg. Tā mēs to zupu taisījām, un tad – tieši pirms tā bija gatava – pielējām klāt dažas bundžiņas kokosriekstu piena. Un tā tev ir Thai style frikadeļu zupa!
Es jau zināju, ka tas būs hits, jo šie jaunieši… Nu, dažas lietas viņiem ļoti garšoja, bet citas viņi tā – ar gariem zobiem ēda. Šo zupu – pirmo, otro, trešo bļodu gāja meklēt un, man liekas, daži būtu ēduši vēl vairāk, tikai bija jāiet uz nākamām nodarbībām. Viņiem šausmīgi garšoja! Tā ir frikadeļu zupa, bet viņai ir citāda piegarša.

Austrāļi saka – nē, mēs zupu ēdam tikai ziemā (Līva Ulmane)

Latvian Eats blogere Līva uzskata, ka zupa ir drīzāk vasaras ēdiens, taču Austrālijā valda pavisam pretējs uzskats. Video viņa stāsta, kā radās Latvian Eats, kuras zupas ir visiecienītākās viņas mājās, un kuras tiek vārītas mazā katlā tikai sev, jo citus tās neinteresē.

Tava zupa čupojas (Guna Asons)

Guna Asons: Ir zupas, kas jāgatavo iepriekš – dienu pirms pasniegšanas. Visu nakti jānostāv. Sevišķi aukstai zupai. Tad saka: “Tava zupa čupojas”.
Kad biju jauna, es neēdu auksto zupu. Tas bija kaut kas nepazīstams, kas bija jāiepazīst.
Stāstu pierakstīja un iesūtīja Dagnija Roderte.

Frīka-deļu zupa Austrālijā

„Māju garšas” vēstniece Liene Brūns kopā ar draugiem Evelīnu un Valteru gatavo frikadeļu zupu Melburnā, Austrālijā.

Visiem garšo frikadeļu zupa (Vilma Bērziņa)

Vilma Bērziņa: Frikadeļu zupa – garšo gan bērniem, gan mazbērniem, gan mazmazbērniem. Bet mans znots Gunārs to gatavo vislabāk.
Sarkanās bietes garšo, sevišķi manam vīram Elmāram. Mēs tās audzējām dārzā. Taisījām salātus un vārījām biešu zupu.
Stāstu pierakstīja un iesūtīja Dagnija Roderte

Frikadeļu zupa (Solvita Dambrovska)

2025. gada 13. decembrī Jitlandes latviešu skola „Mazputniņš” svinēja Ziemassvētkus. Tika vārīta dārzeņu-frikadeļu zupa, un frikadeles jau iepriekšējā dienā sagatavoja Solvita Dambrovska kopā ar vīru.

Zupas bēgļu nometnēs Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Fotogrāfijas no muzeja „Latvieši pasaulē” krājuma.

Muzeja „Latvieši pasaulē” krājumā glabājas dzīvesstāsti, kuros atspoguļotas arī atmiņas par zupām bēgļu gaitās un bēgļu nometnēs Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Krājumā atrodamas arī fotogrāfijas, kurās redzamas ēdienu rindas nometnēs – cilvēki, bieži ar paštaisītiem toveriem, stāv rindā pēc zupas, ko izsniedz nometnes virtuve. Vairākās fotogrāfijās redzamas skautu un gaidu kopas, kas nometņošanas laikā pusdieno ar zupu. Bet citās – zupa iemūžināta kā nometņu skolu pusdienu sastāvdaļa.

Zupas labdarībai (Anita Jurevica)

Anita Jurevica stāsta par labdarbības akciju – zupas pusdienām, kuras viņa ik rīko gadu Mineapolē, ASV. Šī akcija ir kļuvusi par siltuma, kopības un latvisko tradīciju apliecinājumu jau 17 gadu garumā.

Saknes un zari (Marika Mccue)

Marika stāsta par to, kā radās “Saknes un zari”. Viņa atceras spilgtu brīdi, kad kopā ar lietuviešiem, igauņiem un ukraiņiem vārīta biešu zupa, un noslēgumā ikvienam bija iespēja to nogaršot un salīdzināt dažādās biešu zupas versijas.