Kāpostus skābējot, virs kubula ir jābučojas (Laila Rudzone)
Tā nu tas sanācis, ka kādu laiku dzīvoju Vācijā. Mājas ēdieniem ir ģenētiskā atmiņa, par omes pankūkām, vai tēta līdakas kotletēm, jeb bērnības garšas. Arī štovēti kāposti ziemassvētku galdā atgādina par kāpostu skābēšanu pie omes laukos.
Rudenī, kad no tīruma novāktas lielas kāpostgalvas, tās, saliktas kaudzē sētsvidū zem kupla ozola, gaidīja čaklas rokas. Dzeltenās ozollapas, lēnām gaisā virpuļojot, krita uz kāpostgalviņām. Mazliet dzestrais miglas rīts nebija traucēklis lielajai kāpostu skābēšanas ballei.
Laicīgi tika sagatavots koka kubuls, tas ar verdošu ūdeni izbrucināts un izberzts tīrs. Koka mucas un kubulus vectēvs gatavoja pats. No istabsaugšas nonesa kāpostu rīvi, kas tik saudzīgi tika glabāta no gada uz gadu. Ome apsējusi priekšautu katru kāpostgalvu rūpīgi notīrīja no pirmajām lapām līdz baltai kāpostgalvai. Vectēvs to lika kāpostu rīvē un, koka kastīti stumjot turpu šurpu, to saēvelēja. Baltās kāpostu strēmeles ar dažiem sarīvētiem burkāniem un ķimenēm zem koka stampas mucā patīkami gurkšķēja. Ar stampu kāpostus piespieda tik ilgi līdz atdalījās sula.
Kad kubuls bija pilns ar kāpostiem, uzlika koka dēlīšu vāku un akmeni kā slogu. Kāpostus atstāja skābēties. Kādu nedēļu katru dienu tos iebakstīja līdz mucas dibenam, lai iziet gāzes. No Latvijas, Lubānas puses ir sens ticējums, ka, kāpostus skābējot, virs kubula ir jābučojas, tad tie labi stāvot. Par vārdu patiesumu var pārliecināts katrs pats kurš tos skābē! :)))
Un – lai skābi kāposti būtu veselīgi, ar labajām probiotiskām baktērijām, kas nodrošina laimes hormona serotonīna producēšanu zarnu traktā – skābējot pievieno tikai sāli. Sāli liek 20 g uz 1 kg kāpostu un burkānu kopīgo masu. Pārsālīt kāpostus nevajag, lai tie pirms ēšanas nav jāskalo, bet labumiņš paliek kāpostos.
Ziemas sezonā, kad kāds saaukstējās, ome ar bļodiņu rokās teciņiem vien prom uz pagrabu. No lielā kubula izķeksēja kāpostus un atnesa uz istabu C vitamīnu dozu. Bērniem – lai garšīgāk – uzkaisīja nedaudz cukuriņu. Vitamīnu trieciendeva visus vājiniekus piecēla kājās. Un skābētu kāpostu suliņā ir spēks, to padzerties pie tirgus sievām nācis ne viens vien, kam gadījies par mēru sīvo paņemt. Kāpostos ir spēks un veselība un tā iet caur vēderu.
Vācijā neskābēju kubulus ar kāpostiem, bet mazāku apjomu. Tad sanāk gan skābu kāpostu zupai, gan štovētiem kāpostiem pie cūkgaļas cepeša, gan ko noēsties sakapātus salātos ar eļļu.
Stāstu iesūtījusi Laila Rudzone. Fotogrāfija no Lailas privātā arhīva.
Vecmāmiņas marinēto dārzeņu slepenā sastāvdaļa (Ana Beatrise Apse-Paese)
Mana vecmāmiņa Eunise regulāri marinē dārzeņus. Gurķus, burkānus un ziedkāpostus. Viņa pievieno sīpolu un ķiploku, bet slepenā sastāvdaļa ir krustnagliņas. Dārzeņus viņa vāra ūdenī, etiķī un sāli (divas glāzes etiķa uz četriem lieliem gurķiem), līdz gurķi zaudē savu zaļgano nokrāsu, un pēc tam liek tos burkās ledusskapī. Mani vecvecāki marinētos dārzeņus ēd katru dienu pusdienās. Kad bijām bērni, es un mani brāļi un māsas marinētus dārzeņus ne visai iemīļojām, bet mana mamma Leila vienmēr ir bijusi ar diezgan „latvisku” gaumi. Tāpēc, kad gājām ēst burgerus, mēs visi izņēmām gurķus un devām viņai, viņa tos labprāt apēda. Tagad, būdama pieaugusi, es novērtēju vecmāmiņas marinētos gurķus un pati tos gatavoju savā mazajā dzīvoklī Vācijā, kur studēju.
Stāstu angļu valodā iesūtījusi Ana Beatrise Apse-Paese. Fotogrāfijas no Anas privātā arhīva.
Mamma skraida pa veikaliem un meklē „īstos kāpostus”
“Inese Šteinbaha: “Mēs paši skābējam kāpostus. Mamma – Māra Rozenberga – tad skraida pa veikaliem un meklē „īstos kāpostus”. Viņa zina, kādiem jābūt. Mums ir pašiem sava šķērlāde, no Latvijas atvesta.”
Kā var kāpostus rīvēt, ja neiedzer aliņu? (Pēteris Freimanis)
Pēteris Freimanis dalās bērnības atmiņās par vecmāmiņas kāpostiem un stāsta, kā pats sācis skābēt kāpostus, iedvesmojoties no drauga Aigara. Šī nodarbe viņam kļuvusi par tradīciju un pat nelielu dzīves filozofiju – par rūpēm, pacietību un kopā būšanu.
Skābēšana trijās paaudzēs Kanādā (Aija Zichmane)
Aijas Zichmanes (dz. Bramanes) vecāki sāka skābēt kāpostus Kanādā 20. gadsimta 60. gados. Kad viņi kļuva vecāki, skābēšanas tradīciju – un arī lielo skābēšanas mucu – pārņēma Aija ar savu vīru Klāvu. Katru rudenī viņi rīkoja kāpostu skābēšanas talkas, iesaistot plašu radu un draugu loku.
Šodien tradīciju turpina nākamā paaudze, un Aijas znots, kanādietis Breds, ir iecelts par “kāpostu karali”!
Liene marinē gurķus
Liene pirmo reizi marinē gurķus, ko viņa apgalvo, ir prasme, ko katram latvietim vajadzētu zināt. Viņa daļēji seko savas vecmammas receptei, pus etiķis un pus ūdens, un daļēji improvizē.
Skābo kāpostu meistarklase Melburnā
2025. gada 26. jūlijā Melburnas latviešu namā Austrālijā notika skābo kāpostu meistardarbnīca, kā atbalsta pasākums 3×3 nometnes rīkošanai. Meistarklasi vadīja un rīkoja Arturs Landsbergs. Video darināja Agnese Krūze.
Itāļiem ir nepareizi gurķi! (Austra Muižniece)
Austra Muižniece stāsta kur Itālijā var atrast “pareizos” gurķus skābēšanai, un par to, kā beidzās viņās diļļu medības Romā.
Omīte iemācīja, kā skābēt kāpostus (Kalvis Mikelšteins)
Katru gadu Kalvis Mikelšteins skābē kāpostus, un pēc tam pārdod tos latviešu Ziemassvētku tirdziņos ASV. Kalvim kāposts ir gandrīz mīļākais dārzenis — viņam patīk ēst tos aukstus, pievienojot svaigas ābolu šķēles, reizēm arī svaigi sakapātu sīpolu.