Kā īsti šeit pietrūkst, domājot par Latviju

Neesmu trimdas bērns, bet ir sanācis tā, ka jau septiņus gadus dzīvoju Kanādā. Latvija man vienmēr ir bijusi un ir mīļa un tuva. Lepojos, ka esmu dzimusi Latvijā. Kvadrātiņš tapa ar domu parādīt, kā īsti pietrūkst šeit, domājot par Latviju. Tie ir smaržīgie meži un lauki, pļavas. Sēņošana, ogošana. Atceroties bērnību caur Margaritas Stārastes ilustrācijām, pasaku grāmatām, tapa šis baraviku kvadrātiņš.
Ingrīdas Eglītes iesūtītais apraksts muzeja „Latvieši pasaulē” projektam „Stāstu sega” (2018)
Latvijas sēņu meklējumos

Kad biju maza meitenīte, mans lielākais vasaras prieks bija ar tēvu iet sēņot Latvijas skaistajos mežos. Pa pasauli klīstot, esmu redzējusi daudz skaistu mežu. Es pa tiem staigāju, meklēdama Latvijas sēnes. Neatradu…
Mazā Māra mežā gāja…

“Mazā Māra mežā gāja, zaļais mežs bij’ viņai māja.” To dzirdēju no vecmāmiņām, ejot kopā sēņot skaistos Latvijas mežos. Neaizmirstamas atmiņas. Pirmos 6 gadus dzīvoju Garciemā. Otrais pasaules karš – ģimenei sākās bēgļu gaitas. 1944. g. 4. oktobrī atstājām Rīgu. Nokļūstot Vācijā, dzīvojām Fišbachas nometnes barakās. Tur sāku pamatskolu. Mācības notika latviešu valodā. 1949. g. decembrī ģimenei radās iespēja braukt uz Ameriku, pelnīt iztiku kā mežstrādniekiem. Vēlāk pārcēlāmies uz Milvokiem.
Ēriks un Aina stāsta par sēņošanu

Mūs ar Ainu gribēja apcietināt. Mēs gājām sēnes lasīt uz mežu, un mūs gribēja apcietināt. Mēs gribam indēt nost kādu!
Atbrauca policija. Angļi, kas tur staigā, tie redz, ka lasa, tie bija paziņojuši policijai un ierodas policija.
Kad mēs to otru māju nopirkām, to bungalo nopirkām – tā bija pie meža. Nu un pa dienu, man draudzenei suns, mēs ejam staigāt, kad beidz darbu, un lasām sēnes. Citreiz mēs ar Ēriku, ar bērniem. Nu ko jūs? Picking mushrooms. They’re poisoned! Es teicu – ja viņi būtu poisoned, es jau būtu sen dead.
Madara Riley – “Mushroom Maddie”

Latvieti Madaru Riley, kura dzīvo Lielbritānijā un aktīvi nodarbojas ar sēņošanu, var atrast Facebook, kur viņa stāsta par savu pieredzi, dalās zināšanās un iedvesmo citus.
Sertificētā sēņotāja Mičigānā (Larisa Mednis)

Larisa Mednis uzskata, ka viņas aizraušanās ar sēņošanu nāk no latviskām saknēm. Pirms vairākiem gadiem viņa pievienojās sēņotāju klubam Mičiganā, ASV, kur speciālistu vadībā apguva sēņu vākšanu un to noteikšanu. Šodien Larisai ir Mičiganas štata sertifikāts par savvaļas sēņu vākšanu, kas viņai ļauj legāli pārdot sēnes. Kā veģetāriete viņa bieži izmanto sēnes kā garšīgu un sātīgu gaļas aizstājēju savās iecienītākajās receptēs.
Jūs, ko, mani uz sēņu skolu sūtīsiet? (Austra Muižniece)

Austra Muižniece ir redzējusi sēnes mežā Lazio reģionā pie Romas. Viņas iekšējais latvietis sašutis: izrādās, viņai jāiziet 12 stundu kurss par sēņošanu, lai drīkstētu tās lasīt!
Londonas latviešu skolas sēņošanas izbraukums

Fotogrāfijas no Londonas latviešu skolas sēņošas izbraukuma 1981. gadā. No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Rudmiešu pilni grozi! (Iveta Leitase)

Iveta Leitase Kanberā, Austrālijā, stāsta, kā atradusi savu īsto “sēņu vietu” — priežu mežā pie Kanberas, kur aug daudz rudmiešu. Izrādās, ka Austrālijā šīs sēnes tārpi neēd!