Smaržo pēc skābiem sutinātiem kāpostiem! (Juris Sinka)

Juris Sinka 1950. gadā nonāca Lielbritānijā, kur studēja Oksfordas Universitātē. Dienasgrāmatas ierakstā 1950. gada 20. decembrī Juris apraksta, kā nesen nopirktajā Daugavas Vanagu namā gaisā vijas skābo kāpostu smarža:
“Es tiešām ļoti priecājos par to, ka šis nams tagad pieder latviešiem. Pašlaik smaržo pēc skābiem sutinātiem kāpostiem! Žēl, ka es neaprunājos ar saimnieci — varbūt viņa man būtu iedevusi kādu porciju. Vēl jau nekāda īsta ēdināšana nav iekārtota. Viņi te ir tikai divas nedēļas.”
Tālāj šajā dienasgrāmatas ierakstā lasāms arī Jura apraksts par gaisotni Daugavas Vanagu namā, kā arī viņa pārdzīvojums, vērojot Londonas lielās Ziemassvētku egles aizdegšanu Trafalgara laukumā.

Kāpostus skābējot, virs kubula ir jābučojas (Laila Rudzone)

Tā nu tas sanācis, ka kādu laiku dzīvoju Vācijā. Mājas ēdieniem ir ģenētiskā atmiņa, par omes pankūkām, vai tēta līdakas kotletēm, jeb bērnības garšas. Arī štovēti kāposti ziemassvētku galdā atgādina par kāpostu skābēšanu pie omes laukos.
Rudenī, kad no tīruma novāktas lielas kāpostgalvas, tās, saliktas kaudzē sētsvidū zem kupla ozola, gaidīja čaklas rokas. Dzeltenās ozollapas, lēnām gaisā virpuļojot, krita uz kāpostgalviņām. Mazliet dzestrais miglas rīts nebija traucēklis lielajai kāpostu skābēšanas ballei.

Laicīgi tika sagatavots koka kubuls, tas ar verdošu ūdeni izbrucināts un izberzts tīrs. Koka mucas un kubulus vectēvs gatavoja pats. No istabsaugšas nonesa kāpostu rīvi, kas tik saudzīgi tika glabāta no gada uz gadu. Ome apsējusi priekšautu katru kāpostgalvu rūpīgi notīrīja no pirmajām lapām līdz baltai kāpostgalvai. Vectēvs to lika kāpostu rīvē un, koka kastīti stumjot turpu šurpu, to saēvelēja. Baltās kāpostu strēmeles ar dažiem sarīvētiem burkāniem un ķimenēm zem koka stampas mucā patīkami gurkšķēja. Ar stampu kāpostus piespieda tik ilgi līdz atdalījās sula.

Kad kubuls bija pilns ar kāpostiem, uzlika koka dēlīšu vāku un akmeni kā slogu. Kāpostus atstāja skābēties. Kādu nedēļu katru dienu tos iebakstīja līdz mucas dibenam, lai iziet gāzes. No Latvijas, Lubānas puses ir sens ticējums, ka, kāpostus skābējot, virs kubula ir jābučojas, tad tie labi stāvot. Par vārdu patiesumu var pārliecināts katrs pats kurš tos skābē! :)))

Un – lai skābi kāposti būtu veselīgi, ar labajām probiotiskām baktērijām, kas nodrošina laimes hormona serotonīna producēšanu zarnu traktā – skābējot pievieno tikai sāli. Sāli liek 20 g uz 1 kg kāpostu un burkānu kopīgo masu. Pārsālīt kāpostus nevajag, lai tie pirms ēšanas nav jāskalo, bet labumiņš paliek kāpostos.

Ziemas sezonā, kad kāds saaukstējās, ome ar bļodiņu rokās teciņiem vien prom uz pagrabu. No lielā kubula izķeksēja kāpostus un atnesa uz istabu C vitamīnu dozu. Bērniem – lai garšīgāk – uzkaisīja nedaudz cukuriņu. Vitamīnu trieciendeva visus vājiniekus piecēla kājās. Un skābētu kāpostu suliņā ir spēks, to padzerties pie tirgus sievām nācis ne viens vien, kam gadījies par mēru sīvo paņemt. Kāpostos ir spēks un veselība un tā iet caur vēderu.

Vācijā neskābēju kubulus ar kāpostiem, bet mazāku apjomu. Tad sanāk gan skābu kāpostu zupai, gan štovētiem kāpostiem pie cūkgaļas cepeša, gan ko noēsties sakapātus salātos ar eļļu.

Stāstu iesūtījusi Laila Rudzone. Fotogrāfija no Lailas privātā arhīva.

Mamma skraida pa veikaliem un meklē „īstos kāpostus”

“Inese Šteinbaha: “Mēs paši skābējam kāpostus. Mamma – Māra Rozenberga – tad skraida pa veikaliem un meklē „īstos kāpostus”. Viņa zina, kādiem jābūt. Mums ir pašiem sava šķērlāde, no Latvijas atvesta.”

Kā var kāpostus rīvēt, ja neiedzer aliņu? (Pēteris Freimanis)

Pēteris Freimanis dalās bērnības atmiņās par vecmāmiņas kāpostiem un stāsta, kā pats sācis skābēt kāpostus, iedvesmojoties no drauga Aigara. Šī nodarbe viņam kļuvusi par tradīciju un pat nelielu dzīves filozofiju – par rūpēm, pacietību un kopā būšanu.

Skābēšana trijās paaudzēs Kanādā (Aija Zichmane)

Aijas Zichmanes (dz. Bramanes) vecāki sāka skābēt kāpostus Kanādā 20. gadsimta 60. gados. Kad viņi kļuva vecāki, skābēšanas tradīciju – un arī lielo skābēšanas mucu – pārņēma Aija ar savu vīru Klāvu. Katru rudenī viņi rīkoja kāpostu skābēšanas talkas, iesaistot plašu radu un draugu loku.
Šodien tradīciju turpina nākamā paaudze, un Aijas znots, kanādietis Breds, ir iecelts par “kāpostu karali”!

Skābo kāpostu meistarklase Melburnā

2025. gada 26. jūlijā Melburnas latviešu namā Austrālijā notika skābo kāpostu meistardarbnīca, kā atbalsta pasākums 3×3 nometnes rīkošanai. Meistarklasi vadīja un rīkoja Arturs Landsbergs. Video darināja Agnese Krūze.

Omīte iemācīja, kā skābēt kāpostus (Kalvis Mikelšteins)

Katru gadu Kalvis Mikelšteins skābē kāpostus, un pēc tam pārdod tos latviešu Ziemassvētku tirdziņos ASV. Kalvim kāposts ir gandrīz mīļākais dārzenis — viņam patīk ēst tos aukstus, pievienojot svaigas ābolu šķēles, reizēm arī svaigi sakapātu sīpolu.

Latviskā sirds un dārgās dilles (Iveta Leitase)

Dzīvojot Kanberā, Austrālijā, Iveta Leitase skābē kāpostus un gatavo mazsālītos gurķus. Austrālijā kāposti nogatavojas ziemas beigās – tieši tad tie ir vissulīgākie un vispiemērotākie skābēšanai.