Ēriks un Aina stāsta par sēņošanu

Mūs ar Ainu gribēja apcietināt. Mēs gājām sēnes lasīt uz mežu, un mūs gribēja apcietināt. Mēs gribam indēt nost kādu!
Atbrauca policija. Angļi, kas tur staigā, tie redz, ka lasa, tie bija paziņojuši policijai un ierodas policija.
Kad mēs to otru māju nopirkām, to bungalo nopirkām – tā bija pie meža. Nu un pa dienu, man draudzenei suns, mēs ejam staigāt, kad beidz darbu, un lasām sēnes. Citreiz mēs ar Ēriku, ar bērniem. Nu ko jūs? Picking mushrooms. They’re poisoned! Es teicu – ja viņi būtu poisoned, es jau būtu sen dead.

Vita par agrajiem gadiem Ņujorkā

Vita Ramane stāsta par pirmajiem gadiem Ņujorkā ASV 20. gadsimta 50. gados: Pec dažiem gadiem bija jāatrod – kur tad var tās asinsdesas dabūt?

Valērijs stāsta par skābo krējumu

Ārprāts, protams, ka pietrūkst. Nav tā milanesa tāda kā mūsu karbonades. Tā milanesa ir tāda cieta, rīvmaizē apcepta, bet negaršo gluži tā, kā tradicionālās latviešu, kuras ir olā ar miltiem apceptas.

Ilze un Kristaps stāsta par latviešu ēdieniem

Mēs atradām vienā krievu bodītē biezpiena sieriņus. Un mēs iegājām, un mēs tā kā norāvāmies no ķēdes. Mēs nopirkām 100 sieriņus! Un mums tā pārdevēja saka – bērniem dodat, ja?